Politologs: Ilgstoša dzīve bez valdības Latvijai var izvērsties ļoti negatīvi

Viņš norādīja, ka pašreizējā situācijā vienkārši nav citu variantu un, piemēram, ilgstoša dzīve bez valdības Latvijai varētu izrādīties kā ļoti negatīvs faktors, ņemot vērā krīzi, piemēram, ar inflāciju.

"Mēs varam Ministru prezidenta un citu koalīcijas partneru centieniem piekrist, jo bez valdības būtu sliktāk. Šī valdība ir pietiekami daudz kritizēta, un premjers Krišjānis Kariņš (JV) ir kritizēts, bet dzīvot bez valdības ilgāku laiku - diez vai tā ir perspektīva, kuru mēs gribētu šajos grūtajos laikos," sacīja Rozenvalds, vienlaikus šauboties, vai pēc šāda veida konflikta koalīcijas partneri atlikušajos darba mēnešos spēs pieņemt svarīgus kopīgos lēmumus.

Rozenvalds reizē arī atgādināja, ka valdības sadarbība klibo jau visu šo Saeimas sasaukumu, tas bijis novērojams arī Covid-19 pandēmijas menedžēšanas procesa gaitā.

Politologs skaidroja, ka saistībā ar divu ministru - iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) un ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) - nomaiņu Kariņam bijušas arī citas alternatīvas, jo Nacionālā apvienība (NA), kas uzstādīja prasību premjeram izvēlēties starp NA dalību valdībā un Golubevu kā ministri, pat aizejot no valdības, solīja tai atbalstu arī turpmāk.

Rozenvalds pieļāva, ka šis manevrs no Ministru prezidenta puses ir aprēķināts un varētu būt ticis izraudzīts kā labākais no sliktiem variantiem.

Politologs skaidroja, ka gadījums ar šāda veida ministru nomaiņu ir pietiekami unikāls politikā, kad premjers rīkojas kā diplomātiskajās attiecības - ja tiek izraidīti vienas valsts pārstāvji, tad, neskatoties uz nekādiem citiem apstākļiem, otrai valstij jāizraida tikpat liels skaits diplomātu. Arī "izsūtīšana" pati par sevi bieži vien nav saistīta ar konkrētā cilvēka vājībām.

"Kariņš rīkojās sev raksturīgā dispečera stilā, ko viņš ir uzņēmies - ka viņš ļauj visiem izrunāties, moderē savstarpējās attiecības," pauda Rozenvalds.

Viņš pauda, ka vienlaikus gan Golubevas, gan Vitenberga gadījumā ir neskaidri iemesli, kādēļ šiem ministriem nācies savus amatus pamest. Proti, Golubevas gadījumā Kariņš kā iemeslu ministres demisijas pieprasīšanai minējis arī notikumus 9.maijā, kad gan viss noticis likuma robežās un pieminekli Uzvaras parkā apmeklējis krietni mazāks cilvēku skaits nekā citus gadus. Rozenvalds 10.maija norisēs saskata kļūdas, par kurām gan plašāk būtu jārunā iekšlietu jomas profesionāļiem, kuri varētu spriest, vai ministram ir jākomandē policija konkrētos taktiskos jautājumos.

"Savukārt kādā sakarā Ministru prezidents runā par 9.maiju un par Golubevas vainu saistībā ar 9.maiju, man, piemēram, nav skaidrs. Ja viņš uzskata, ka pie pieminekļa atnāca kāds skaits cilvēku, kuriem valsts neaizliedza to darīt - patīk vai nepatīk - tie nav tiesiskie jēdzieni. Par panākumu mēs varam uzskatīt, ka atnāca vairākas reizes mazāk nekā iepriekšējos gados, tas arī ir svarīgi," norādīja Rozenvalds.

Savukārt Vitenberga gadījumā politologam vispār nav skaidrs, pie kā ekonomikas ministrs ir vainīgs, izņemot faktu, ka viņš ir jaunākais no NA ministriem.

Vienlaikus, politologa ieskatā, šādas koalīcijas partiju aktivitātes varētu ietekmēt arī citas partijas, kurām pēc nākamajām vēlēšanām, ja tām veiktos ar balsu iegūšanu, varētu būt potenciāls nomainīt kādu no valdošās koalīcijas partneriem, ar kuru citi pēc šāda veida strīdiem vairs nevēlētos sadarboties.

Jau ziņots, ka NA veiktā "šantāžas mēģinājuma" dēļ premjers Krišjānis Kariņš ir nolēmis prasīt Vitenberga demisiju. NA varēs izvirzīt jaunu kandidātu ekonomikas ministra amatam. Vienlaikus gan Kariņš pieļauj iespēju NA pašai lemt par to, kuru no saviem ministriem nomainīt. Premjers skaidroja, ka Vitenbergs patlaban demisijai ticis izvēlēts kā "jaunākais" NA ministrs.

No Kariņa paustā secināms, ka viņš šantāžu saskata NA aicinājumā prasīt nu jau no amata atkāpušās iekšlietu ministres Marija Golubevas demisiju, pretējā gadījumā NA solot aiziet no valdības.

Premjers uzsvēra, ka mērķis ir politiskā līdzsvara atjaunošana, tāpēc NA arī būs jānomaina viens ministrs. Tā kā NA pati nevienu savu ministru nenosauca, Kariņš nolēmis prasīt jaunākā ministra - gan amatā, gan gados - Vitenberga demisiju.

Kariņš pauda, ka ar šādu "šantāžās elementu" valdība tālāk nevarētu strādāt, jo tas pavērtu iespējas jebkuram partnerim turpmāk iet "ultimatīvu ceļu", kas nozīmētu, ka valdība īsā laikā kļūtu rīcībnespējīga.

"Bez šādas ministra nomaiņas nav iespējas panākt politisku līdzsvaru koalīcijā, jo valdības stabilitāte ir atkarīga no tā, ka tai ir pilns sastāvs un vairākums Saeimā. Šajā gadījumā līdzsvars tika izsists, un šis ir mans piedāvājums, kā var īsā laikā atgriezties pie līdzsvara," skaidroja politiķis.

Atbilstoši koalīcijas līgumam, premjers Vitenberga demisiju prasīs pēc divām dienām, "ja nebūs citas informācijas".

Iekšlietu ministre Golubeva nolēma pati demisionēt. Politiķe pirmdien esot uzzinājusi, ka, nesagaidot Iekšlietu ministrijas analītisko ziņojumu par iekšlietu dienestu darbu 9. un 10.maijā, premjers ir pakļāvies NA spiedieniem un nav vairs gatavs atbalstīt viņas darbu. Šādos apstākļos viņa ir nolēmusi atgriezties kā deputāte Seimā.

NA Saeimas frakcija un valde pagājušajā nedēļā pieprasīja premjeram atbrīvot no amata Golubevu saistībā ar situāciju 9. un 10.maijā pie padomju pieminekļa Pārdaugavā, kur cita starpā tika pieļauta Krievijas agresiju atbalstošu cilvēku pulcēšanās.