Ārlietu ministrija joprojām neatklāj sadarbības partneru paveikto Sudānas krīzes atrisināšanā, tomēr ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis ("Vienotība") norāda, ka Ārlietu ministrija (ĀM) netiecas pēc slavas un tās galvenais uzdevums Sudānas ķīlnieku krīzē bija atgādāt Latvijas pilsoņus Latvijā dzīvus un veselus, kas ir izdarīts, ziņu aģentūru LETA informēja ĀM.
ĀM netiecas pēc slavas un nepieraksta sev nekādus īpašus nopelnus ķīlnieku glābšanā, bet gan pilda savu pienākumu rūpēties par Latvijas valsts piederīgo, kuri atrodas Sudānā, drošību, kā arī par to Latvijas uzņēmumu biznesa interesēm, kuri attīsta savu darbību šajā Āfrikas valstī.
"Tieši iepriekšminētie apsvērumi, kā arī tas, ka Sudānas varas iestādes, ANO Pasaules pārtikas programma (PPP) un Drošības policijas Pretterorisma centrs (DPPC) joprojām veic šī gadījuma izpēti, nosaka to, kādu informāciju ĀM pauž publiski. Vienlaikus vēlos norādīt, ka tā ir ierasta prakse, ka detalizēta informācija par ķīlnieku glābšanu netiek sniegta, lai novērstu tās izmantošanu citos ķīlnieku sagrābšanas gadījumos," saka Kristovskis.
Kristovska vārdi, ka ir izpildīts uzdevums "atgādāt Latvijas pilsoņus Latvijā dzīvus un veselus", ir jāattiecina uz nolaupīto personu nogādāšanu Latvijā no Sudānas, aģentūrai LETA skaidroja ministra padomniece preses jautājumos Dace Balode.
Glābšanas operācija, par kuru runā ĀM, nenozīmē, ka kāds no ministrijas organizēja fizisku atbrīvošanu, jo valdība darbam Sudānā pilnvaroja ANO PPP, kurai ir liela pieredze un savas drošības struktūras, kā arī tika iesaistīti arī visi drošības dienesti no Latvijas. ĀM nopelns ir arī Latvijas pilsoņu ātrā atvešana atpakaļ uz Latviju, sacīja Balode.
ĀM nav apstiprinājusi un neapstiprina portālā "kasjauns.lv" sniegto informāciju, ka ķīlnieki no gūsta ir izbēguši paši, un drošības dienesti veic izmeklēšanu, kur tiek pārbaudīta arī šī informācija, teica Balode.
ĀM arī atgādina, ka, tiklīdz bija saņemtas ziņas par 4.novembrī nolaupītajiem Latvijas pilotiem, speciāli šim gadījumam tika izveidots Krīzes koordinācijas centrs ĀM vadībā. Tajā tika iesaistīti pārstāvji no DPPC, Satversmes aizsardzības biroja, Militārās izlūkošanas un drošības dienesta, kā arī Aizsardzības ministrijas. Koordinācijas centrs krīzes risināšanai sadarbojās ar atsevišķu Latvijas partnervalstu diplomātiskā korpusa un drošības dienestu amatpersonām, nodibināja kontaktus ar Sudānas varas iestādēm un drošības dienestiem, nosūtot uz Sudānu divus īpašos Latvijas sūtņus (ĀM pārstāvi un DPPC amatpersonu), organizēja darbu ar nolaupīto ģimenes locekļiem, kā arī sadarbojās ar ķīlnieku krīzē iesaistīto uzņēmumu, skaidroja ĀM.
Pirmo reizi speciālā ANO PPP drošības ekspertu delegācija Rīgā ieradās 10.novembrī, lai vienotos par turpmāko sadarbību, un atkārtotā vizītē ekspertu delegācija Rīgā bija ieradusies arī 15.decembrī, lai no iepriekš nolaupītajām personām iegūtu detalizētu informāciju par nolaupīšanas apstākļiem un nolaupīšanā iesaistītajām personām.
Ķīlnieku krīzes risināšanā, kā jau minēts, bija iesaistītas ANO Pārtikas programma, Sudānas valdība, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis un Turcija. Šo gadījumu ārlietu ministrs pārrunāja ar ES Augsto pārstāvi, un tas divas reizes bija ES Ārējo attiecību padomes darba kārtībā.
LETA jau ziņoja, ka "Par labu Latviju" (PLL) deputāti šodien Saeimas prezidijam iesnieguši pieprasījumu Kristovskim skaidrot ĀM rīcību Sudānā nolaupīto Latvijas pilsoņu atbrīvošanā.
PLL deputāti norāda, ka publiski izskanējuši pretrunīgi viedokļi par Latvijas pilsoņu atbrīvošanu. ĀM oficiālie paziņojumi vēsta, ka ķīlnieki atbrīvoti vērienīgā operācijā. Tajā pašā laikā medijos izskanējusi informācija, kas liecina, ka Latvijas pilsoņiem par savu dzīvību bija jācīnās pašiem un nekādas atbrīvošanas operācijas nav bijis.
"Ja taisnība medijos izskanējušajai informācijai, ka ķīlnieki no gūsta izbēguši pašu spēkiem, ir jāuzdod jautājums, vai Latvijas ārlietu ministra Kristovska mundiera cienīgi ir organizēt sabiedrisko attiecību kampaņu uz citu cilvēku nelaimju rēķina," teikts pieprasījumā. PLL uzskata, ka sabiedrībai ir tiesības dzirdēt patiesību, nevis "Kristovska stila melus".
"Ja ķīlnieki no gūsta izkļuvuši pašu spēkiem, tad ministra Kristovska rīcība - slēpjot patiesību un sagrozot informāciju - ir vērtējama kā necieņa pret Latvijas sabiedrību un jo īpaši Sudānā nolaupītajiem Latvijas pilsoņiem," norāda PLL.
PLL atzīmē, ka tā ne reizi vien norādījusi uz iespējamajiem riskiem, kādus rada Kristovska atrašanās Latvijai tik nozīmīgajā ārlietu ministra amatā.
Jau ziņots, ka portāls "kasjauns.lv" vēsta, ka Sudānā nolaupītie Latvijas lidotāji no gūsta ir izlauzušies paši, kā trillerī - ar ieročiem rokās.
Portāla rīcībā nonākusi versija, ka nekādas pilotu atbrīvošanas operācijas nemaz nav bijis.
7.decembra rītā izlemts bēgt. Rīta tumsā piloti paķēruši ieročus un pavērsuši pret bandītiem. Paši sev par nelaimi, tie nevis klausījuši pavēlēm, bet metušies bēgt. Nekas cits neatlicis, kā atklāt uguni, divi nošauti, tomēr pārējie seši aizbēguši. Lidotāji savākuši visus ieročus un munīciju, taču bandītiem bija palikuši telefoni un rācijas - viņi varēja sazināties ar savējiem.
Piloti pajautājuši vietējiem ciematā pareizo virzienu un devušies ceļā - tikai ar septiņu kilometru cilpu, jaucot pēdas. Pirmajā dienā, slēpjoties no jebkura gana un citiem cilvēkiem, pareizajā virzienā nogājuši tikai piecus kilometrus. Līdz bāzei bija 30 kilometru, jo tuvāk, jo vairāk cilvēku un ne jau savējo. Reiz pat trīs stundas gulējuši slēptuvē pie ceļa, jo uz tā bijusi pārāk liela kustība.
Kad tikuši kalna galā, mobilajā tālrunī parādījusies zona un piezvanījuši bāzei. Bija atlikuši tikai desmit kilometri, bet helikopters atlidojis pēc divām stundām. Šajā vietā esot aizliegti lidojumi, un tik ilgs laiks pagājis, lai saņemtu saskaņojumus lidojumiem.
Kā raksta "kasjauns.lv", kāpēc lidotāji sagūstīti, īsti skaidrs nav. Nolaupītāji savā starpā runājuši, ka kāds viņiem sola izpirkuma naudu - 400 miljonus dolāru -, un sprieduši, kā katrs saņemto izpirkuma daļu tērēs.
Bijušie gūstekņi cietuši no pastāvīga ūdens un ēdiena trūkuma, tomēr nav pavisam novārguši un nav arī psiholoģiski sagumuši. Tikai viņos ironiju raisot oficiālā versija par varonīgu ķīlnieku glābšanas operāciju.