Politiskā partija "Progresīvie" aicina Ukrainas bēgļiem nodrošināt dubultpilsonības iespēju, informē partijas pārstāvji.
Partija atzīmē, ka pašlaik Saeimā skata grozījumus Pilsonības likumā, kuros nav noteikts, ar kādiem nosacījumiem Ukrainas bēgļiem varētu piešķirt dubultpilsonību. Pašreizējā regulējuma apstākļos, kamēr Ukraina nebūs Eiropas Savienības (ES) vai NATO dalībvalsts, no tās emigrējušiem pilsoņiem iespēja iegūt Latvijas pilsonību ir tikai tad, ja tie atsakās no Ukrainas pilsonības.
Pilsonības likums pašlaik nosaka, ka par Latvijas dubultpilsoņiem var kļūt tikai Eiropas Savienības un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu pilsoņi, NATO dalībvalstu pilsoņi, Austrālijas, Brazīlijas un Jaunzēlandes pilsoņi, personas, kas saņēmušas Ministru kabineta atļauju saglabāt Latvijas pilsonību atbilstoši svarīgām valsts interesēm, un personas, kas automātiski ieguvušas citas valsts pilsonību apprecoties vai adopcijas rezultātā.
"Progresīvo" līdzpriekšsēdētāja Antoņina Ņenaševa domā, ka valstu saraksts, ar kurām Latvijai drīkst būt dubultā pilsonība, būtu steidzami jāpaplašina, tajā iekļaujot arī Ukrainu.
"Šobrīd katru dienu redzam simtiem ģimeņu, mātes ar bērniem, kuras neuztver tikai Latviju kā pagaidu apmešanās vietu, bet kā zemi, ar kuru veidot savu nākotni un kurā dzīt saknes. Tiek intensīvi apgūta latviešu valoda, apliecināta lojalitāte Latvijai un tās demokrātijai. Ja šīs ģimenes ilgāk uzturēsies Latvijā, tās potenciāli vēlēsies saņemt dubultpilsonību," teikusi Ņenaševa.
Ņenaševa uzskata, ka, iekļaujot Ukrainu to valstu sarakstā, kuru iedzīvotāji pie noteiktu kritēriju izpildes var pretendēt uz dubulto pilsonību, Latvijas valsts pateiktu, ka "viņi šeit ir gaidīti". Savukārt Latvijas saikne un sadarbība ar Ukrainu no tā veidotos tikai stiprāka.
Kā ziņots, Saeima 7.aprīlī konceptuāli atbalstīja grozījumus Pilsonības likumā, kas dotu tiesisku pamatu atņemt Latvijas pilsonību kara noziegumus atbalstošām personām, kuras pilsonības atņemšanas gadījumā nekļūs par bezvalstniekiem.
Grozījumi paredz Latvijas pilsonības atņemšanu personām, kas ir sniegušas būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu personām, valstīm vai citiem subjektiem, kuri ir veikuši darbības, tai skaitā noziegumus pret mieru, genocīdu, noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.