Lai gan valsts 2011. gada budžeta projektā ir iekļauta gan nodokļu sloga palielināšana, gan dzelžaina izdevumu samazināšana, starptautiskie aizdevēji uzskata, ka Latvija taupa nepietiekami.
Ietaupot ap 280 miljoniem latu, Latvija nākamgad plāno ieņēmumus 5,1 miljarda latu apmērā, izdevumus – 5,7 miljardu apmērā. Tādējādi budžeta deficīts nākamgad plānots 5,5% no iekšzemes kopprodukta, kas galvenokārt tiks panākts uz nodokļu celšanas rēķina. Tiesa, starptautiskie aizdevēji uzskata, ka Latvijai ir jāveic papildus konsolidācijas pasākumi par 50 miljoniem latu.
Cer uz opozīcijas sapratni
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis neslēpj sarūgtinājumu par starptautisko aizdevēju nostāju, vaļsirdīgi atzīstot, ka viņam "pat vairs nav ideju, kur lai valsts šos 50 miljonus ieekonomē". Tikmēr, komentējot šodien Saeimā gaidāmās noslēguma debates un balsojumu par 2011. gada budžetu, koalīcijas pārstāvis atzina: "Skaidrs, ka janvārī budžets būs jāpārstrādā atbilstoši aizdevēju norādēm, tāpēc opozīcijai šodien nevajadzētu ietiepties par saviem neatbalstītajiem priekšlikumiem, jo pavisam drīz politiķiem būs iespēja pie šiem jautājumiem atgriezties. Iespējams, labākās ierosmes, kuras šobrīd nevarējām izdiskutēt un pieņemt laika trūkuma dēļ, tiks akceptētas pēc mēneša." Jāatgādina, ka 2011. gada budžets tika gatavots ļoti īsā laikā un bija Saeimai jāpieņem līdz Ziemassvētkiem, jo, iesākot gadu bez svarīgākā valsts dokumenta, pašvaldību un uzņēmēju darbība uz vairākiem mēnešiem tiktu atstāta pašplūsmā.
Skeptisks viedoklis par aizdevēju prasībām ir arī vienam no Vienotības līderiem, apvienības Saeimas frakcijas vadītājam Dzintaram Zaķim. Viņš uzsvēra, ka, lai formulētu savu attieksmi pret starptautisko ekspertu prasībām, būtu jāsaprot, kādus mērķus aizdevēji grib sasniegt. "Pavisam precīzi ir dots mājiens, ka 50 miljonu ekonomijai būtu jānotiek uz sociālā budžeta rēķina. Kā galveno iemeslu aizdevēji min to apstākli, ka vairāki Latvijas valsts izraudzītie taupīšanas veidi esot īslaicīgi un nesniegs ilgtspējīgu efektu. Tiesa, būs skumji, ja vēlāk Starptautiskais valūtas fonds visā Eiropā atkal piesauks Latviju kā labo piemēru, kas mācējusi taupīt ne vien uz turīgāko iedzīvotāju, bet pat uz trūcīgo cilvēku rēķina. Tādā gadījumā man būs skumji, ka uz mūsu valsts ādas starptautiskie aizdevēji grib sasniegt paši savus, nevis mūsu mērķus," pārdomās dalījās Dz. Zaķis. Tiesa, politiķis atgādināja, ka labas attiecības ar aizdevējiem Latvijai tomēr ir vitāli svarīgas, turklāt ne tikai, lai saņemtu kārtējo aizdevuma daļu.
Jānotur kredītreitings
"Ja Starptautiskais valūtas fonds starptautiskajā arēnā paudīs viedokli, ka Latvijas 2011. gada budžets ir nesabalansēts, tad mūsu valsts kredītreitings atkal kritīsies, pieaugs kredītprocenti, radot daudz problēmu," klāstīja politiķis.
Viens no galvenajiem jautājumiem, kas, pēc Dz. Zaķa domām, jāizvērtē turpmākās budžeta konsolidācijas kontekstā, ir tas, vai, izņemot no vājas atveseļošanās pazīmes uzrādošās ekonomikas vēl 50 miljonus, tā atkal netiks noslāpēta. Tiesa, pēc deputāta domām, ierosme ietaupīt 50 miljonus latu nav akmenī iecirsta. "Janvārī Latvijā atgriezīsies starptautiskā misija, un mums būs iespēja diskutēt gan par kopīgo konsolidācijas summu, gan par avotiem. Iespējams, ja janvārī budžets pildīsies labāk, nekā prognozēts, mēs jau ar reāliem skaitļiem varēsim pierādīt, ka mūsu ekonomika atkopjas un papildu taupīšana nav nepieciešama," pauda Saeimas deputāts, tiesa, nespējot sniegt konkrētu atbildi, vai Latvijai būtu iespēja arī pilnībā atteikties izpildīt aizdevēju rekomendāciju.
Mazāk sāpīgi avoti
"Nezinu, kādas tam būtu sekas un vai to varam atļauties, taču mēs noteikti varam diskutēt par to, kādos pasākumos iegūt prasītos 50 miljonus. Lai gan aizdevēji dod norādes par taupīšanu uz sociālā budžeta rēķina, es saredzu citus, mazāk sāpīgus, avotus. Piemēram, jāsakārto degvielas akcīzes nodokļa iekasēšana, kur valsts varētu iegūt ap 10 miljoniem latu. Tāpat ar nodokļiem būtu jāapliek nebanku kreditētāji. Iespējams, jāpārskata bezdarbnieku pabalstu sistēma, kur notiek plašas krāpšanās. Tiesa, viens ir skaidrs – pensijas ir un paliek Latvijas sarkanā līnija," rezumēja politiķis.