Valdība piešķir vairākus desmitus tūkstošus eiro divu jaunu amatu vietu izveidei NEPLP
Valdība šodien lēma no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" piešķirt 51 336 eiro, lai izveidotu divas jaunas amata vietas Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP) un iegādātos informācijas sistēmas rīku ar mērķi celt masu mediju monitoringa kapacitāti.
Kā norādīts Kultūras ministrijas (KM) rīkojuma projekta anotācijā, NEPLP kopš savas izveides ir pildījusi ar likumu uzdoto masu mediju monitoringa funkciju, bet kopš 2016.gada šīs funkcijas pildīšanai ir izveidota atsevišķa struktūrvienība.
Pēc KM paustā, šis solis ir spēlējis būtisku lomu Latvijas informatīvās telpas aizsardzībai. Ievērojama daļa no lēmumiem, kuri ir pieņemti par masu mediju ierobežošanu Latvijas teritorijā, ir pieņemti, pamatojoties uz monitoringa rezultātā konstatētiem satura pārkāpumiem, kamēr atlikušie lēmumi pamatā ir bijuši saistīti ar Eiropas Savienības (ES) sankciju režīmu.
KM skaidroja, ka, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā, Latvijas informatīvā telpa saskaras ar bezprecedenta izaicinājumiem, jo Krievijas valsts ietekmē esoši masu mediji ir pilnībā mobilizēti informatīvā kara īstenošanai. Tāpat ir sagaidāms, ka izaicinājumi nebeigsies arī tad, ja beigsies aktīva karadarbība, jo Krievijas valsts ietekmē esošie mediji centīsies attaisnot karadarbības rezultātā veiktos noziegumus un atgūt zaudētās pozīcijas gan Latvijā, gan citur ES.
KM uzsvēra, ka NEPLP ir nepieciešams veidot divas jaunas amata vietas 2022.gadā - vadošais eksperts un jurists. Paredzēts, ka vadošais eksperts pildīs monitoringa funkcijas, bet vēl viens jurists ir nepieciešams, lai nodrošinātu, ka monitoringa rezultātā pieņemtie NEPLP lēmumi ir tiesiski pamatoti un noturīgi pret mēģinājumiem tos apstrīdēt tiesā.
Savukārt informācijas sistēmas rīka iegāde nepieciešama, lai iegūtu datus par to, cik daudz lietotāju satura iegūšanai mēģina izmantot tīmekļa vietnes, kurām tikusi liegta piekļuve, kā arī lai iegūtu informāciju par populārākajām tīmekļa vietnēm, kurās prettiesiski tiek izplatīts audiovizuāls saturs.
Tāpat, lai analizētu lietotāju migrāciju starp ierobežotajiem resursiem, nepieciešama informācijas sistēma, kura apkopo datus par minētajiem procesiem, kā arī nodrošina iespēju pārliecināties par NEPLP lēmumu izpildi. Savukārt patlaban NEPLP rīcībā esošās informācijas sistēmas šādas funkcijas nenodrošina.
Šogad šiem mērķiem ir nepieciešams 51 336 eiro, bet 2023. un turpmākiem gadiem - 51 263 eiro.
Jau rakstījam, ka Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija 30.martā atbalstīja divu jaunu amata vietu izveidi NEPLP, samazinot amata vietu skaitu Valsts kancelejā.
Komisija pieņēma divus lēmumus. Pirmais paredz uzdot Valsts kancelejai veikt nepieciešamās darbības Valsts kancelejas struktūrvienību optimizēšanai, reorganizācijas rezultātā Valsts kancelejā samazinot trīs amata vietas ar mērķi sabalansēt valsts budžeta līdzekļus NEPLP divu jaunu amata vietu izveidošanai. Savukārt otrs lēmums paredz konceptuāli atbalstīt divu jaunu amata vietu izveidošanu NEPLP.
Šāds lēmums tika pamatots ar to, ka komisija regulāri aicinājusi Valsts kancelejai iesniegt plānu par darbavietu skaita samazināšanu valsts pārvaldē, bet tas nav izdarīts. Līdz ar to komisija rosina turpmāk par katras jaunas darbavietas izveidi valsts sektorā Valsts kancelejai ziņot, kurā resorā darbavietu skaits tiks samazināts.
Pret šādu risinājumu iebilda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, norādot, ka Valsts kanceleja viņa vadībā ir par 10% samazinājusi darbinieku skaitu.
Taču deputātu vairākums atbalstīja šādu risinājumu, paužot atbalstu NEPLP, lai tā spētu pastiprināt cīņu informatīvajā telpā.
Kā jau rakstīts, valdība 29.martā atlika jautājuma izskatīšanu par finansējuma piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai nodrošinātu NEPLP divu jauna amata vietu izveidošanu un iegādātos informācijas rīku ar mērķi celt masu mediju monitoringa kapacitāti un tādā veidā stiprināt informatīvās telpas drošību.