Intriga par jauno Valsts policijas šefu palielinās

Cīņā par nākamā Valsts policijas (VP) priekšnieka krēslu kļuvis par vienu kandidātu mazāk, jo savu dalību atsaucis VP Galvenās kārtības policijas priekšnieks Guntars Marķitāns.

Pēc iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces domām, atlikušie pretendenti ir līdzvērtīgi, un baumas, ka konkurss ir tikai butaforija, viņa noliedz.

Pēc kandidātu nākotnes vīziju uzklausīšanas L. Mūrniece atzīst, ka visiem idejas ir līdzīgas. Rīgas reģiona policijas priekšnieks Ints Ķuzis, VP Galvenās administratīvās pārvaldes priekšnieks Artis Velšs, kā arī VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Rauls Kviesītis atgaiņājas un nerunā, aizbildinoties ar aizņemtību.

Grib maksāt par padarīto

Runīgāks ir VP koledžas priekšnieks Aigars Evardsons. "Manuprāt, jāveicina sabiedrības iesaistīšana policijas darbā, un tāpēc rosinu veidot konsultatīvo padomi. Vēl līdz budžeta pieņemšanai sabiedrībai būtu iespēja redzēt, kā tas notiek. Otra lieta, ko vajadzētu darīt – tehniskajai attīstībai piesaistīt Eiropas fondus. Pasaulē tā ir vispārpieņemta prakse," saka A. Evardsons. Koledžas vadītājs uzskata, ka ielās būtu jāuzstāda videonovērošanas sistēmas, jāsakārto normatīvā bāze un tad policistiem būtu brīvākas rokas. "Jau ar 2012. gadu vajadzētu pārveidot atalgojuma principus – ieviest koeficientu sistēmu, kas tiktu izvērtēta pusgada periodā," saka A. Evardsons. Pēc viņa domām, VP varētu atbrīvoties no tukšajām ēkām, nodot tās iekšlietu sistēmas darbinieku vai prokuroru un tiesnešu gādībā.

Lēmumu pieņems pēdējā brīdī

Savu kandidatūru pēc sarunas ar iekšlietu ministri atsauca Galvenās kārtības policijas priekšnieks Guntars Marķitāns. Viņš norāda, ka pie šāda lēmuma nonācis diskusijas rezultātā. "Es tikai no jūnija pildu kārtības policijas vadītāja pienākumus. Mums ir virkne uzdevumu, un uzskatu, ka šajā jomā esmu spēcīgāks," vaļsirdīgi saka G. Marķitāns.

Runas, ka par nākamo VP šefu priekšlaikus izraudzīts A. Velšs, ministre kategoriski noliedz. Lēmums neesot pieņemts nedz oficiāli, nedz neoficiāli. Galīgo atbildi pieņems 23. decembra rītā. "Voina kungs pēc budžeta griezumiem veiksmīgi policiju nostādījis uz kājām, nākamajam vadītājam nāksies policiju tikai attīstīt. Padarīt policistu par draugu, nevis policiju par sodošo iestādi, kā tas ir pašlaik," uz prioritātēm norāda L. Mūrniece.

Savukārt pašreizējais VP priekšnieks Valdis Voins uzsver, ka būtiskākais ir izglītības sistēmas sakārtošana: "Nav tālu vairs 2016. gads, kad cilvēki atsevišķus amatus nevarēs ieņemt bez atbilstošas izglītības, un tādu policijā ir pietiekami daudz."

Neizpratnē par Ostas policiju

V. Voins savu karjeru, visticamāk, turpinās Ostas policijas šefa statusā. Viņš šaubās, ka līdz ar šīs institūcijas izveidi no VP aizies augsti kvalificēti speciālisti, kuriem Rīgas Brīvostas pārvalde spēs samaksāt krietni augstāku atalgojumu nekā valsts.

Jāpiebilst, ka nedz Ventspils, nedz Liepājas un citu mazo ostu vadības negrasās atteikties no līdzšinējās sistēmas. Arī turpmāk par to drošību rūpēsies apsardzes firmas. "Labi kadri ir vajadzīgi visur, arī Ostas policijā. Protams, mēģināšu veidot profesionālu komandu, bet noteikti ievērosim Valsts policijas intereses," sola V. Voins.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Jānis Adamsons par šādu policijas paplašināšanos ir sašutis. "Nevajag izdomāt neko jaunu. Izveidosim ūdens, ostas, varbūt arī Ādamsona kabatas policiju? Nu, cik var! Kopumā valstī ir 13 operatīvās darbības subjektu. Tas ir absurds," piktojās deputāts.

Skeptiski noskaņots ir arī apsardzes firmas G4S Latvia valdes priekšsēdētājs Edgars Zālītis. Viņš uzsver, ka valsts rīkojas divkosīgi. No vienas puses, solot atbalstīt uzņēmējus, no otras – konkurējot ar tiem. "Ostas policija apsardzes biznesam nenodarīs lielus zaudējumus, tas vairāk ir domāšanas jautājums. Citur pasaulē privātais bizness dara maksimāli, cik spēj. Pie mums pēkšņi to grib darīt valsts. Sanāk, ka viņi var labāk. Vajag argumentēt, kāpēc viņi to dara. Kāpēc valsts netaisa, piemēram, pīrādziņu fabriku? Amerikā G4S, piemēram, apsargā Pentagonu vai Hūvera dambi un nevienam nerodas jautājumi," saka E. Zālītis.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais