Kultūras ministrijā (KM) vakar pulcējās Ventspils koncertzāles autori. Uz tikšanos ar kultūras ministri Sarmīti Ēlerti (Vienotība) bija ieradies arī Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs (Latvijai un Ventspilij), taču ministre neuzskatīja par svarīgu ar rokasspiedienu sasveicināties ar viesiem.
Tikai pēc A. Lemberga iniciatīvas kultūras ministre viņam uz ļoti īsu mirkli paspieda roku. Arī pēc koncertzāles projekta prezentācijas S. Ēlerte centās pēc iespējas ātrāk pamest apspriežu zāli, lai nesaņemtu Ventspils mēra sarūpēto dāvanu – kalendāru.
Ministres biogrāfijā ir ieraksts, kas vēsta par viņas brīvklausītājas statusu 2009. gadā Vīnes Diplomātu akadēmijā. Teorētiski tajā vajadzētu iesaistīties cilvēkiem, kuriem nav svešas elementāras savstarpējās komunikācijas prasmes, taču S. Ēlertes demonstrētā arogance, kas robežojās ar nepieklājību, liecina par pretējo. Uz Neatkarīgās jautājumu, vai viņa nav šajā skolā apguvusi etiķeti, S. Ēlerte atbild: "Es negāju etiķetes vai labas ēšanas uzvedības skolā. Es gāju akadēmijā, kurā diskutējām par starptautiskām attiecībām, nevis rokas spiešanu. Kas attiecas uz rokas spiešanu, tad šajā zālē bija gandrīz 20 cilvēki. Mana diena ir ļoti blīva, un man ir svarīgi to pavadīt lietišķi, un reizēm tā gadās, ka neiznāk laika visiem klātesošajiem paspiest roku."
Visticamāk, S. Ēlertes aizņemtību var skaidrot ar faktu, ka savulaik tieši viņas vadītajā laikrakstā Dienā regulāri parādījās publikācijas par Ventspils domes priekšsēdētāju, kuru apzīmēja kā smagos noziegumos apsūdzēto, un vakar bija tā reize, kad viņai vajadzēja paspiest roku A. Lembergam. S. Ēlerte norāda, ka viņa politiskās antipātijas ir nolikusi malā un tās netraucē darbam. "Lemberga kungs nāk no vienas Latvijas pilsētas. Latvijā ir daudzas pilsētas. Es kā ministre esmu atbildīga par to, lai attieksme pret visām Latvijas pilsētām būtu vienāda. Tātad ne sliktāka, ne labāka. Tāda būs mana attieksme arī pret Ventspili," apgalvo kultūras ministre.
A. Lembergs nenoliedz, ka S. Ēlerte ir viņa politiskā pretiniece, taču tas neliedz sastrādāties. "Uz Latvijas politiskās skatuves viņa ir tikpat ilgi, cik laikraksts Diena. Pat mazliet ilgāk, ņemot vērā Tautas frontes laiku. Mēs esam politiskie pretinieki, bet šajā gadījumā viņa ir ministre, es pašvaldības vadītājs, un mums katram jāveic savi pienākumi. Šīs politiskās diskusijas un dažādais pasaules redzējums, simpātijas un antipātijas jānoliek uz krāsns augšas," uzskata A. Lembergs. Tikšanās laikā A. Lembergs jau janvārī uzaicināja kultūras ministri uz Ventspili, lai noslēgtu līgumu par Livonijas ordeņa pils otrā stāva renovāciju un ekspozīcijas iekārtošanu.
Nepieciešamība Ventspils koncertzāles autoriem apmeklēt KM bija saistīta ar to, ka iepriekšējās valdības ir apņēmušas atbalstīt četru reģionālo koncertzāļu būvniecību, arī Ventspilī. 2006. gadā sāka mērķtiecīgi izstrādāt Ventspils koncertzāles ideju, taču pagājušā gada pavasarī projektu apturēja uz nenoteiktu laiku nepietiekama finansējuma dēļ.
Projekta plānotās izmaksas bija vairāk nekā 20 miljoni latu, bet no Eiropas Savienības (ES) fondiem koncertzāļu programmā katram projektam bija paredzēti ne vairāk kā seši miljoni latu. Līdz ar to līdzekļi, kas projektā būtu jāiegulda pašvaldībai, būtu pārāk lieli.
Tagad Ventspils koncertzāles izmaksas lēš no 12 līdz 14 miljoniem latu, un, ja KM nekavēs projekta virzību, tad jau 2013. gada nogalē Ziemeļkurzemē varētu atklāt ne tikai jaunu koncertzāli, bet arī Ventspils Mūzikas vidusskolu, kas sākotnēji nebija plānots.
KM pārstāvji sola nekavēt šā projekta virzību, jo koncertzāles integrēšanu ar mūzikas vidusskolu uzskata par racionālu. Telpas, kurās pašlaik atrodas Ventspils Mūzikas vidusskola, ir ļoti neracionālas. Ēkas celtas pirms 100 gadiem, bet mūzikas skolas vajadzībām pielāgotas 1964. gadā. Jau 2004. gadā saņemts sertificēta būvinženiera slēdziens par ēku kritisko stāvokli.