Ēlerte grib kūrēt mediju jomu

Kultūras ministres Sarmītes Ēlertes (Vienotība) darbakārtībā ir jautājumi, kas ne tikai tieši saistīti ar kultūras nozari. Viņa uzņēmusies iniciatīvu par integrācijas un mediju regulācijas jautājumiem.

Tā vietā, lai valstī risinātu jautājumus par sabiedrisko mediju nākotni, S. Ēlerte sūdzējusies kaimiņvalstu ministriem par bēdīgo Latvijas pieredzi. Nozares eksperti ir neizpratnē par kultūras ministres uzsākto praksi – risināt jautājumus ārpus Latvijas un šaurās interešu grupās.

Apspriežas restorānos

Trešdienas vakarā viņa kādā Rīgas restorānā tikās ar 10. Saeimas deputātu Arvilu Ašeradenu (Vienotība), Latvijas Universitātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāju Intu Brikši un Kultūras ministrijas (KM) Starptautiskās sadarbības un Eiropas Savienības politikas nodaļas vadītāju Lindu Pavļutu. Galvenais sarunu temats bijis Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) darba vētīšana un Latvijas Televīzijas (LTV) sakārtošana.

"Mēs runājām par dažādiem jautājumiem, kas bija par darba grupas ziņojumu, kuru vadīja I. Brikše. Mani interesēja saprast, vai viņi dara kaut ko tālāk," atklāj kultūras ministre. Savukārt I. Brikše Neatkarīgajai stāsta, ka viņa neesot NEPLP locekle un tikšanās ar kultūras ministri bijusi vairāk kā studiju laika biedreņu satikšanās. "Jā, mēs runājām par ziņojumu, kas ir uzrakstīts vēl laikā, kad ministre nebija ministre, taču neko konkrētu nespriedām," apgalvo I. Brikše.

Neapmierinātību ar šādu praksi pauž Latvijas Raidorganizāciju asociācijas (LRA) izpilddirektore Gunta Līdaka, kuru pārsteidz S. Ēlertes izvēlētais komunikācijas veids. "Vislielākā problēma ir tā, ka viss notiek pa pakšiem un nav kopīgas sarunu platformas. Asociāciju tracina tas, ka uz šāda veida sarunām neuzaicina industrijas cilvēkus un tas kārtējo reizi rada politisku piesitienu, ko negribētos," ar nožēlu atzīst G. Līdaka.

Viņu neizbrīna tas, ka ir notikusi kultūras ministres saruna ar Igaunijas kolēģiem, taču pārsteidz fakts, ka par šiem jautājumiem nerunā Latvijā. "Jā, Igaunijā KM kūrē tikai komercmediju uzraudzību, taču sabiedriskiem medijiem ir cits uzraugs, taču šeit ir tāda problēma, ka mums ir jārunā Latvijā, nevis Igaunijā," piebilst LRA izpilddirektore.

Rakstīs likumu

Neatkarīgās avoti ziņo, ka S. Ēlerte Tallinā ir sūdzējusies par NEPLP un LTV vadības darbību. "Es nepaudu savu neapmierinātību ar LTV ģenerāldirektoru. Šādus vārdus es neesmu teikusi. Tas, ko es teicu, ir, ka Latvijas sabiedriskās televīzijas situācija ir ļoti uztraucoša. Mēs zinām, kādi ir auditorijas rādītāji. Pirms vēlēšanām notiek diskusija vai tiek taisītas priekšvēlēšanu debates. Jo arī fakts, ka priekšvēlēšanu debates privātajos medijos no sabiedrības tika novērtētas labāk, ir būtisks jautājums," komentē S. Ēlerte.

Amizanta ir kultūras ministres atbilde par premjera Valda Dombrovska (Vienotība) vadītās valdības deklarāciju, kur kultūras sadaļā ir ierakstīta apņemšanās par jauna sabiedrisko mediju likuma izstrādāšanu. Uz Neatkarīgās jautājumu – vai tie būs grozījumi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas stājās tikai 11. augustā, vai pavisam cits likums – S. Ēlerte atzīst savu nezināšanu. "Nezinu. Ir pilnīgi skaidrs, ka sabiedrisko mediju regulējumam, arī sabiedriskajam pasūtījumam, jābūt daudz skaidrāk definētam – vai tādēļ obligāti ir vajadzīgs rakstīt jaunu likumu vai ir iespējams precizēt to sadaļu, kas ir veltīta sabiedriskiem medijiem pašreizējā likumā," atbild kultūras ministre.

Visus integrēs

S. Elertes vadītajā ministrijā no nākamā gada tiks veidots jauns departaments ar septiņiem darbiniekiem, kuri nodarbosies ar integrācijas jautājumiem. To galvenais uzdevums būs mazākumtautību un minoritāšu vienošana.

"Ja jūs paskatītos ārā pa logu, jūs ieraudzītu, ka Latvijā dzīvo ļoti daudzas un dažādas mazākumtautības un minoritātes. Katras nacionālas valsts pienākums ir rūpēties par saliedētu sabiedrību. Gribētu sagatavot diskusiju Saeimā, jo, manuprāt, šie jautājumi jādiskutē kā prioritāri," saka S. Ēlerte. Kā uzskatāms piemērs sabiedrības integrācijai būšot topošā Gaismas pils, kur būs "kultūra, grāmatas, sociāla vieta, tā ir vieta, kas integrēs sabiedrību", pārliecināta ir kultūras ministre.