Valdības sagatavotais nākamā gada valsts budžeta projekts ir jāapstiprina, vienlaikus sākot izvērtēt un gatavojoties tā grozījumiem, norādījis Ministru prezidents Valdis Dombrovskis ("Vienotība").
Starptautiskajiem aizdevējiem ir iebildumi pret budžetā iekļautajiem konsolidācijas pasākumiem 50 miljonu latu apmērā, un, lai gan tiek uzsvērts, ka sarunas tiks turpinātas, valdībai var nākties meklēt jaunus ieņēmumu vai izdevumu pasākumus, lai nodrošinātu šo konsolidācijas skaitli.
Premjera preses sekretāre Līga Krapāne aģentūrai LETA sacīja, ka valdības vadītājs ir informēts par starptautisko aizdevēju izteiktajām iebildēm saistībā ar plānotajiem konsolidācijas pasākumiem.
Dombrovskis uzsvēris, ka sagatavotais 2011.gada budžeta likums ir jāpieņem, jo šis ir labākais iespējamais budžets, ko parlaments var atbalstīt, un tas atbilst arī sākotnējam aizņēmuma programmas mērķu uzstādījumam un nodrošina pat zemāku budžeta deficīta apmēru.
2011.gada valsts budžeta grozījumi būs jāveic, tomēr vēl ir nepieciešams laiks, lai koalīcijā varētu notikt politiskas debates par strukturālajām reformām un iespējamiem soļiem konsolidācijas virzienā. Latvijas puses uzstādījums ir, ka par šo konsolidācijas summu vēl debates jāturpina 4.pārskata misijas laikā, norādījis premjers.
LETA jau ziņoja, ka starptautiskie aizdevēji pēc valdības sagatavotā nākamā gada valsts budžeta projekta izvērtēšanas uzskata, ka Latvijai ir jāveic papildus konsolidācijas pasākumi par 50 miljoniem latu.
To liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Komisijas (EK) kopīgi izplatītais paziņojums.
"Programmas partneri, tostarp EK un SVF, ar Latvijas pārvaldes iestādēm novembrī vienojās, ka 2011.gada budžetā jāietver augstas kvalitātes pasākumi 280 miljonu latu apjomā, kas nodrošinās ilgtermiņa deficīta samazinājumu, kurš būs pietiekams, lai samazinātu valsts budžeta deficītu zem programmā paredzētajiem griestiem 2011.gadam, t.i., 6% no IKP. Šī korekcija arī ļautu Latvijai sasniegt tās vidēja termiņa mērķus - stabilizēt valsts parādu un samazināt 2012.gada valsts budžeta deficītu ievērojami zem 3% no IKP, kas ir saskaņā ar valdības nodomu līdz 2014.gadam ieviest eiro, vienlaikus sekmējot līdzsvarotu izaugsmi," teikts paziņojumā.
"Budžeta projekts, ko apstiprinājusi Latvijas valdība un iesniegusi Saeimai, ir nepārprotami tuvinājies šim mērķim. Tomēr daži svarīgi jautājumi palikuši atklāti. Saskaņā ar SVF un EK pārstāvju vērtējumu tomēr vēl vajadzēs augstas kvalitātes papildu strukturālos pasākumus vismaz 50 miljonu latu apmērā, lai panāktu izmaiņas 2011.gadā, par ko vienojāmies," teikts paziņojumā.
SVF un EK pārstāvji arī aicinājuši atbildīgās iestādes nodrošināt, lai budžetā būtu atbilstošs finansējums sociālās un veselības drošības tīkliem, publiskā sektora darba vietām un arodapmācībai, lai atvieglotu krīzes ietekmi visneaizsargātākajai iedzīvotāju daļai un vienlaikus ierobežotu "ad hoc" izdevumu pieaugumu gada laikā. Turklāt jāturpina pilnveidot vairākus no pieņemtajiem pasākumiem, lai noskaidrotu to darbības aspektus vai, kā tas ir minimālās algas palielināšanas gadījumā, mazinātu ietekmi uz nodarbinātību.
Programmas partneri cer uz turpmākām sekmīgām diskusijām ar atbildīgajām iestādēm. Ja iepriekšminētajos jautājumos būs uzlabojumi, kopīga SVF un EK ceturtā pārbaudes vizīte varētu notikt janvārī, norādīts paziņojumā.
LETA jau ziņoja, ka starptautiskie aizdevēji iepriekš iebilda pret valdības plānotajiem nākamā gada valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem 74 miljonu latu apmērā.