TIEŠRAIDE: Saeima lems par dabasgāzes rezervju palielināšanu

Grozījumu sākotnējo versiju sagatavoja partijas "Konservatīvie" pārstāvji.

"Konservatīvo" politiķi un Tautsaimniecības komisija piedāvā Enerģētikas likumā noteikt papildu pienākumu vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram. Tam līdz 2025.gada 30.jūnijam būtu jānodrošina dabasgāzes piegāžu ceļu dažādošanas infrastruktūras izveide Latvijas teritorijā un dabasgāzes krājumu pieejamība, lai ierobežotu riskus saistībā ar jaudu nepieejamību vienotās dabasgāzes pārvades ieejas-izejas sistēmas savienojumos ar trešajām valstīm.

Deputāti uzskata, ka trešo valstu izraisītie piegāžu riski Latvijas un Eiropas Savienības enerģijas tirgu regulējumā līdz šim ir aprobežojušies ar tehnisku pārtraukumu riskiem, kā arī nav tikusi izbūvēta pietiekami diversificēta piegāžu infrastruktūra. Tā rezultātā pēc ilgstošiem piegāžu ierobežojumiem strauji ir pieaugušas resursu cenas, apdraudot ekonomikas konkurētspēju, akcentēja partijā.

Likumprojektā ir iekļauts jauns pienākums dabasgāzes vienotajam pārvades un uzglabāšanas operatoram izveidot infrastruktūra, kas būtu nodrošināta pret šādiem piegāžu riskiem nākotnē.

Kā ziņots, Tautsaimniecības komisijas vadītājs Krišjānis Feldmans (K) aicināja Ekonomikas ministriju (EM), Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju un dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru AS "Conexus Baltic Grid" vienoties par nepieciešamajiem pilnveidojumiem šajos grozījumos un pieļāva iespēju, ka priekšlikumu izskatīšanas laikā likumprojekts iegūst pavisam citu veidolu.

Feldmans arī aicināja EM sagatavot analīzi par Lietuvas papildu investīcijām Klaipēdas sašķidrinātās gāzes terminālī un Igaunijas plāniem būvēt sašķidrinātās gāzes termināli. Tāpat nepieciešams izvērtējums, vai dabasgāzes stratēģiskās rezerves būtu jāuzglabā tirgotājiem par saviem līdzekļiem vai arī par valsts budžeta līdzekļiem.

Komisija ir lūgusi EM sniegt ekonomiskā pamatojuma izvērtējumu alternatīvu gāzes piegādes avotu izvēlei, tai skaitā sašķidrinātās gāzes (LNG) termināla izbūvei.

EM Enerģijas tirgus un infrastruktūras departamenta direktora vietniece Līga Rozentāle komisijas sēdē gan norādīja, ka deputātu bažas ir saprotamas, taču EM ieskatā atsevišķi likuma grozījumi nav nepieciešami, jo jau esošais Enerģētikas likuma ietvars nosaka sistēmas operatora atbildību gan par gāzes uzglabāšanu nepieciešamajā apjomā, gan sistēmas darbības nodrošināšanu.

Rozentāle uzsvēra, ka starpsavienojumi ar Poliju un Somiju jau ir izveidoti, tiek veikta Inčukalna pazemes gāzes krātuves uzlabošana, kas nodrošinās lielāka gāzes apjoma izsūknēšanu ziemā. EM ieskatā deputātu iesniegtie grozījumi dublē jau esošo regulējumu.

Jau ziņojām, ka Latvija jau patlaban var pārorientēties uz gāzes piegādi caur Klaipēdas LNG termināli, lai nebūtu jāizmanto Krievijas piegādātā dabasgāze. Klaipēdas LNG termināļa sašķidrinātās gāzes gazifikācijas jauda ir 40 teravatstundas (TWh) sezonā, savukārt sezonā patēriņš Lietuvā ir 20 TWh, Latvijā - 10 TWh, bet Igaunijā - piecas TWh.

Ar sēdes darba kārtību iespējams iepazīties šeit.