Levits: Krievija šo karu neuzvarēs, Ukrainas tautas apņēmība nosargāt savu neatkarību ir stiprāka

© Ģirts Ozoliņš / F64

Saistībā ar Krievijas armijas iebrukumu Ukrainā Latvijas Valsts prezidents Egils Levits sasauks Nacionālās drošības padomi, informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra pārstāve Elīna Kresa, prezidents uzsvēra, ka Latvija kopā ar visu rietumu pasauli kategoriski nosoda Krievijas agresiju pēc prezidenta Vladimira Putina noziedzīgās pavēles uzsākto plašo militāro uzbrukumu Ukrainai.

"Tas ir turpinājums militārajai agresijai, ko Krievija vērš pret Ukrainu jau kopš 2014.gada. Krievija ir pārkāpusi starptautiskās tiesības, vērsusies pret likumā balstītu pasaules starptautisko kārtību. Krievija šo karu neuzvarēs. Ukrainas tautas apņēmība nosargāt savu neatkarību ir stiprāka," akcentēja valsts pirmā persona.

Viņš uzskata, ka Krievija ir jāsoda un jāizolē ar visstingrākajām sankcijām. Latvija ir gatava sniegt Ukrainai arī visu iespējamo humāno atbalstu.

Levits norādīja, ka piektdien, 25.februārī, viņš piedalīsies Bukarestes devītnieka valstu jeb NATO Austrumu flanga samitā Varšavā, kā arī visu NATO līderu ārkārtas sanāksmē.

"Latvija var paļauties uz NATO solidaritāti, NATO var paļauties un mums. 5.pants ir svēts. Domās un darbos palīdzēsim Ukrainai tās smagajā brīdī. Es pateicos Latvijas cilvēkiem par lielo morālo atbalstu, kas sniegts Ukrainai, par ziedojumu vākšanu, par pulcēšanos demonstrācijās, aizstāvot ukraiņu tautas tiesības uz savu brīvo un neatkarīgo valsti," uzsvēra Valsts prezidents.

Saistībā ar Krievijas armijas iebrukumu Ukrainā Latvijas Valsts prezidents Egils Levits sasauks Nacionālās drošības padomi, informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

Viņa netklāja, kur un kad tiks noturēta šī sēde.

Neilgi pēc Putina pavēles sākt "militāru operāciju" Ukrainā ceturtdienas rītā, Krievijas bruņotie spēki veica raķešu triecienus un iebruka savā kaimiņvalstī vairākos virzienos, arī no 2014.gadā okupētās Krimas. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izsludinājis valstī karastāvokli un paziņojis, ka Ukraina sarauj diplomātiskās attiecības ar Krieviju.

Ukrainas armija iesaistījusies karadarbībā pret Krievijas bruņotajiem spēkiem, sadursmēs un Krievijas triecienos zaudējot vairākus desmitus karavīru. Ukraina paziņojusi arī par vairākiem notriektiem Krievijas lidaparātiem, ko Krievija gan noliedz.

Eiropas Savienība, ASV, Lielbritānija un citas valstis iebrukuma gadījumā Ukrainā draudējušas noteikt Krievijai ļoti nopietnas sankcijas, kuras drīzumā sola īstenot.

Svarīgākais