Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) uzsver ciešo komunikāciju starp Rietumvalstīm, tajā skaitā Baltijas valstīm, par drošības situāciju mūsu reģionā.
Pēc koalīcijas sanāksmes žurnālistiem premjers sacīja, ka valdība turpina sekot līdzi drošības situācijai reģionā, ļoti aktīvi sadarbojoties ar partneriem.
Politiķis uzsvēra, ka svarīgākais ir, ka Eiropas Savienība un NATO "turas kopā", kas arī izpaužas tajā, ka, rietumu līderiem tiekoties ar Krievijas pusi, pirms un pēc šīm sarunām ar partneriem tiek saskaņoti viedokļi un notiek apmainīšanās ar informāciju.
Kariņš atzīmēja, ka pagājušajā nedēļas otrajā pusē notikusi tikšanās ar Igaunijas un Lietuvas valdību vadītājiem, tāpat premjeram notikusi saruna ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu, kurš šodien devies vizītē uz Krieviju.
Savukārt ceturtdien, 10.februārī, Baltijas valstu valdību vadītāji tiksies ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu.
Latvijas valdības vadītājs atkārtoti norādīja, ka Baltijas valstis aktīvi sniedz palīdzību Ukrainai.
Kā ziņots, Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām vismaz 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
ASV prezidents Džo Baidens vēl 7.decembrī videosamitā brīdināja Putinu, ka ASV noteiks Krievijai līdz šim nepieredzētas sankcijas, ja tā uzbruks Ukrainai.
