Valsts finansējums partijai "Par cilvēcīgu Latviju" (PCL) apturēts arī par Ērika Stendzenieka darba izmaksām Rīgas kampaņā, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Nemiro bija tas, kurš uz valdi atveda “Thumbs up media line” pārstāvi Tomu Lūķi un Stendzenieku. Tagad Nemiro, vairs nebūdams nevienas partijas biedrs, uzskata, ka valsts finansējums partijām esot pārāk liels, jo pārsniedz vēlēšanu kampaņu limitēto tēriņu griestus. Taču par partijas tēriņiem Rīgas vēlēšanu kampaņā Nemiro saka: “Par to, vai šie līdzekļi ir iztērēti lietderīgi vai nelietderīgi, es paskaidrojumus sniedzu KNAB un apliecinu tātad vēlreiz, ka tajā brīdī, kad notiek priekšvēlēšanu laiks, tas ir reklāmistiem nu diemžēl, bet pļaujas laiks. Viņi cenas acīmredzami palielina pat nevis par procentiem, bet par reizēm atsevišķos gadījumos. Līdz ar to mēs, veidojot kampaņu, sastopamies ar to, ka cenas ir kāpušas.”
Nemiro komentē arī bijušo “KPV LV” valdes locekļu pausto, ka atbildīgi par kampaņas norisi bijuši vien divi cilvēki no valdes: “Nav tāds viens atbildīgais, lai gan visi tagad, protams, ar pirkstiem norāda uz vienu, bet valde ir atbildīga kopā, jo tajā brīdī, kad mēs pieņēmām lēmumus, tad visi arī piedalījās. Ja gadījumā kāds tiešām uzskatīja, ka viņš nu nekādi nav apmierināts ar kādu no procesiem, neapšaubāmi vajadzēja celt iebildumus un tos tad attiecīgi noformēt. Tas nenotika.”
Vēlēšanu laikā “Thumbs up media line” strādājošais Toms Lūķis un SIA “Silverback” valdes locekle Vita Gaisma “de facto” apgalvoja, ka klientu konsultēšana vēl pirms oficiāla līguma noslēgšanas reklāmas jomā esot ierasta prakse. To, ka kaut kādi pakalpojumi netika sniegti, bet nauda par tiem gan saņemta, viņi noliedza.
Arī kampaņas radošajam tēvam Ērikam Stendzeniekam ir savs skaidrojums par KNAB konstatētajām nesakritībām: “Stundu uzskaitīšana ir viens no kretīniskākajiem darba samaksas kalkulēšanas veidiem, jo ļoti bieži ir tā, ka es izdomāju ideju jau pirmajās piecās minūtēs, kad es tiekos ar klientu, bet es nevaru viņam izrakstīt rēķinu par piecām minūtēm, teiksim, par 10 eiro. Tāpēc stundas, stundu likmes nav nekādā sakarā ar to, cik es tur faktiski esmu pavadījis. Es tam lieku pa virsu visu savu izglītību dažsimt tūkstošu eiro vērtībā, savu pieredzi 25 gadu garumā, savu “track record”, un no tā veidojas cena.”
Kā “de facto” skaidroja vairāki iesaistītie, “KPV LV” līguma tieši ar Stendzenieka firmu “Silverback” nebija, jo pa vidu bija aģentūra “Thumbs up media line”. Noprotams, ka šādā veidā distancēties no politiskās reklāmas vēlējies pats Stendzenieks. Arī tagad viņš uzsver, ka “Silverback” bijuši kā kurpnieks, kam iedod zābaku, viņš to vienkārši salabo un nosauc cenu.
Pirms Saeimas vēlēšanām Stendzenieks “KPV LV” gan skarbi kritizēja, taču pusotru gadu vēlāk tomēr piekrita ar šo partiju strādāt, jo, kā pats saka, divi lielākie huligāni, kas viņus ievilka Saeimā - Artuss Kaimiņš un Aldis Gobzems - no tās bija prom. “KPV LV” izgāšanās Rīgas domes vēlēšanās bijusi likumsakarīga, tagad atklāts ir Stendzenieks - jo viņi nebija tik uzcītīgi kā viņa regulārais politiskais klients Ainārs Šlesers: “Viņiem šķita, ka viņi paši ir tik mīlēti un populāri, un ja vēl tur Ēriks kādā stūrītī kādā brīdī drusciņ piepalīdzēs, tad mēs varam vispār atslābt un neko nedarīt. Un tad es teicu, ka būs auksta duša. (..) Es šeit redzēju vienkārši baru ar sliņķiem, kas cerēja: “Ā, nu Stendzenieks, tur jau mēs tāpat tiksim!” Un es brīdināju. Nu, tā - ko varēju, to darīju.”
Iepriekš Stendzenieks medijos saistību ar “KPV LV” Rīgas kampaņu publiski noliedza. Tagad reklāmists skaidro - tas tāpēc, ka līguma ar partiju viņa firmai nebija un viņš arī neesot gribējis iet jautātāju pavadā.