Rinkēvičs: Latvija konsekventi ievēro un turpinās vienas Ķīnas politiku

Šodienas pasaulē kiberuzbrukumi, hibrīdais apdraudējums, klimata pārmaiņas, ekonomiskā nedrošība un dezinformācija, jauno tehnoloģiju attīstības blakusefekti ir viena no apdraudējumu izpausmēm globālajai drošībai, šodien ārpolitikas debatēs Saeimā uzsvēra ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Tāpat ministrs atzīmēja, ka arī Ķīna nav tikai Āzijas un Klusā okeāna reģions, bet gan globāls faktors. Viņš norādīja, ka Ķīna turpina stiprināt savu pašpietiekamību un, lai sasniegtu ģeopolitiskus mērķus, arvien vairāk pielieto dažādus ekonomiskos instrumentus. Rinkēvičs uzsvēra, ka Eiropas Savienība (ES) un Latvija turpinās aktīvu darbu, aizstāvot cilvēktiesību ievērošanu Ķīnā.

"Pērnais gads ir izgaismojis, ka gan Ķīna, gan Krievija vēlas ietekmēt atsevišķas ES dalībvalstis, jo tas ir veids, kā sasniegt to nacionālās intereses un ģeopolitiskos mērķus. Latvija konsekventi ievēro un turpinās vienas Ķīnas politiku. Esami gatavi tālāk attīstīt konstruktīvas attiecības ar Ķīnu, tomēr mums nav pieņemams Ķīnas spiediens pret vienu no ES dalībvalsti - Lietuvu. ES ir aktīvāk jāatbalsta sava dalībvalsts," sacīja ministrs.

Viņš arīdzan norādīja, ka Latvijas ārpolitikā iesaistei jaunās starptautiskajās organizācijās ir bijusi īpaši nozīmīga vieta. Visbūtiskāk aiz šīm institūcijām ir saskatīt valsts dalības mērķi. Rinkēvičs akcentēja, ka Latvijas ārpolitikā vērtībām nav poētiska nozīme. Viņš atzīmēja, ka piederība demokrātisko vērtību kopienai, uzticība starptautisko tiesību principiem un dalībai starptautiskajās organizācijās ir tieša ietekme uz valsts drošību un suverenitāti kopumā.

Pēc ministra paustā, ANO ir izvirzījušās Latvijas ārpolitikas dienaskārtības pirmajās līnijās. Šādu procesu ir sekmējusi gan Latvijas kandidēšana uz ANO Drošības padomes nepastāvīgā locekļa vietu 2026. līdz 2027.gada periodam, gan Latvijas pārstāvju kandidatūras uz ANO amatiem. Latvijas definētais mērķis dalībai ANO ir starptautiski tiesiskās kārtības stiprināšana, kurā valda starptautisko tiesību normas, nevis spēka politika un lielvaru intereses.

Rinkēvičs norādīja, ka Eiropas Padomei kā nozīmīgākajai reģionālajai cilvēktiesību organizācijai vēsturiski ir bijusi būtiska vieta Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanas procesā, neatkarības nostiprināšanā un valsts ārpolitikā kopumā.

Ministrs pavēstīja, ka tuvākajos divos gados Latvijai priekšā jauni uzdevumi - pilnvērtīgi sagatavoties savai otrajai prezidentūrai Eiropas Padomē. Tā ir iespēja Latvijai virzīt savas nacionālās intereses. Tas ir Eiropas Padomes reformu process, kas vērsts uz starptautisko tiesību, tai skaitā cilvēktiesību ievērošanas nostiprināšanu Eiropā, un pienākumu valstīm ievērot starptautiskās saistības un pildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus.

Ministrs uzsvēra, ka ES ir jābūt spēcīgai, vērtībās balstītai nacionālu valstu savienībai, kurā tiek ievēroti augsti tiesiskuma, cilvēktiesību un demokrātijas standarti. Latvijas interesēs ir saglabāt esošo institucionālo līdzsvaru, lai nodrošinātu ES unikālo identitāti kā nacionālu valstu savienībai.

"Bieži no Eiropas Savienības galvaspilsētām dzirdam to, ka Eiropas Savienībai jābūt globāli ietekmīgam spēlētājam. Ja mēs gribam tāds būt, tad mums beidzot ir jārīkojas kā līderim gan Rietumbalkānos, gan Eiropas Austrumos un Dienvidos. Tas ir jāsaprot gan Berlīnē un Madridē, gan Parīzē un Rīgā, gan Briselē un Romā," teica Rinkēvičs.

Viņš atzīmēja, ka diskusijā par ES stratēģisko autonomiju viedoklis tikai veidojas. Latvija iestājas par atvērtas stratēģiskās autonomijas īstenošanu, proti, tādas, kas veicina ES neietekmējamību no trešajām valstīm. Taču vienlaikus Latvija saglabā arī atvērtību ar līdzīgi domājošiem partneriem - ASV, Kanādu, Lielbritāniju, Japānu, Dienvidkoreju, Izraēlu un Austrāliju.

"Latvijai ir būtiski, ka ir izveidots spēcīgs ES līmeņa regulējums kiberdrošības jomā, lai stiprinātu katras dalībvalsts, kā arī kopējo ES kiberdrošības līmeni. ES jāveido arī dialogs ar privātajām tehnoloģiju kompānijām. Mums ir jāstiprina dialogs starp ES un ASV. Mums ir jāatbalsta ES Austrumu partnerības politikas dalībvalstu attīstību digitālajā jomā un noturību pret dezinformāciju un kiberapdraudējumiem," sacīja Rinkēvičs.

Ministrs uzsvēra, ka 2021.gadā ir sācies jauns ES un Lielbritānijas attiecību posms. Latvija redz Lielbritāniju kā vienu no svarīgākajiem partneriem pasaulē, ko apliecina arī pērn parakstītā Latvijas un Lielbritānijas divpusējās sadarbības deklarācija. Puses apņēmušās veicināt aktīvu divpusējo politisko dialogu, padziļināt reģionālo sadarbību un tālāk izvērst sadarbību drošības un aizsardzības jomās.

Rinkēvičs norādīja, ka Latvija konsekventi atbalsta individuālu pieeju ar katru Austrumu partnerības valsti. Latvija iestājas par ES attiecību padziļināšanu ar Ukrainu, Gruziju un Moldovu. Viņa ieskatā, ES šīm valstīm ir jāsniedz ilgtermiņa sadarbības perspektīva tostarp, atbalstot to pakāpenisku integrāciju ES iekšējā tirgū. Tāpat ES ir jāatbalsta šo trīs valstu drošības un aizsardzības jomu nostiprināšana. Turklāt jāpalīdz tām vairot noturība pret Krievijas dažādajiem spiediena instrumentiem.

Ministrs norādīja, ka nestabilitātes palielināšanās Afganistānā 2021.gadā un iekšpolitiskā krīze Kazahstānā šā gada sākumā apliecināja Centrālāzijas reģiona nozīmi ES ārpolitisko un drošības interešu kontekstā. ES ir jāturpina aktīva iesaiste visā Centrālāzijas valstu reģionā. Latvija sniegs savu ieguldījumu reģionālā līmenī.

Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijas nostāja attiecībā pret gāzes cauruļvada "Nord Stream 2" nodošana ekspluatācijā ir nemainīga - tas ir ģeopolitiska rakstura projekts, kas rada drošības riskus ES, palielinot tās enerģētisko atkarību no viena piegādātāja. Viņš atzīmēja, ka Latvija sekos, lai "Nord Stream 2" tiktu piemērotas ES Gāzes direktīvas prasības. Viņa ieskatā, straujais energoresursu cenu kāpums Eiropā atkārtoti pierāda, ka Latvijai un citām Baltijas valstīm pēc iespējas ātrāk jāīsteno iesāktie projekti, kas veicina valstu enerģētisko neatkarību un diversificē enerģijas piegādes avotus.