Izglītības un zinātnes ministres Anitas Muižnieces (JKP) paziņojums trīs gadu laikā četrkāršot centralizētā eksāmena nokārtošanai nepieciešamo vērtējumu ir sasteigts un nepārdomāts. Šis nav brīdis, kad pieteikt reformas izglītības kvalitātes novērtējuma sistēmā, uzskata Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) līdzpriekšsēdētājs Edgars Tavars.
“Divu gadu garumā skolotāji, vecāki un bērni ir dzīvojuši, strādājuši un mācījušies izkropļotā izglītības sistēmas vidē un pēkšņi, atrauti no realitātes, tiek paziņots - mācību rezultāti ir zem katras kritikas! Jāsāk mācīties! Nenoliedzu, ka ir jāmācās un, pabeidzot skolu, zināšanām jābūt noteiktā līmenī. Taču manā skatījumā mēs nevaram ignorēt Covid-19 radītās spriedzes ietekmi, līdz ar to ir svarīgi pirms jebkādām reformām ieturēt pauzi, sistēmai pirmkārt ļaujot tikt galā ar esošajiem izaicinājumiem, ” apgalvo Tavars.
Paziņojumu par centralizēto eksāmenu nokārtošanas latiņas celšanu E.Tavars vērtē kā utopisku un pārsteidzīgu, ņemot vērā jau tā nokaitēto situāciju izglītības struktūrās. Tām nācās saskarties ar nesaprotamām un gandrīz neizpildāmām prasībām Covid-19 apkarošanas laikā, piemēram, masku lietošanas noteikumi un testēšanās jautājumi, kas ļoti bieži objektīvi ietekmēja mācību procesa vienmērīgu norisi. Tāpat šobrīd, pieaugot ar Covid-19 infekciju atklāto pozitīvo gadījumu īpatsvaram, daudzas mācību iestādes saskaras ar grūtībām organizēt mācību procesu te klātienē, te attālināti, apzinoties, ka arī skolotāju resurss nav bezgalīgs, un arī pedagogi ir pakļauti saslimšanas riskam.
E.Tavars akcentē: “Pandēmijas iespaidā pēdējie divi gadi ir bijuši ļoti kritiski - liela daļa vecāku aizvadītajos gados dzīvo paaugstinātas slodzes apstākļos, žonglējot starp mājas un profesionālajiem pienākumiem, savukārt bērniem akūti trūkusi klātienes pieredze, socializējoties ar vienaudžiem un pilnvērtīgi nododoties interešu izglītības aktivitātēm. Uz šī fona tieši šobrīd lemt par prasību palielināšanu eksāmenos šķiet nepārdomāti, lai arī ilgtermiņā diskusijas par šo jautājumu, ikdienai stabilizējoties, noteikti jāatsāk.”
Tāpat ZZS līdzpriekšsēdētājs iesaka izglītības ministrei vispirms konsultēties ar skolu direktoriem un mācību darba organizatoriem, ar kādām problēmām šobrīd ir jāsaskaras ikdienas darbā, pirms sākt plānot utopiskas lietas. Diemžēl var secināt, ka Izglītības ministrija un zinātnes ministrija un izglītības iestādes uz lietām raugās katra no savas perspektīvas: kamēr skolas un bērnudārzi cīnās ar reālo situāciju, ministrija dzīvo iedomu burbulī.