Latvijai ir jāmazina sava atkarība no Krievijas importētās naftas un gāzes, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu akcentēja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Politiķis norādīja, ka valdība kopš pagājušā gada oktobra ir pieņēmusi virkni lēmumu, lai atslogotu energoresursu cenu pieaugumu dažādām iedzīvotāju grupām. Patlaban pakotne, kas aptver atbalsta pasākumus energoresursu cenu krīzes risināšanai, izmaksā 450 miljonus eiro, kas ir apmēram 1,3% no iekšzemes kopprodukta.
Kariņš atzīmēja, ka Latvijas sniegtais atbalsts ir viens no plašākajiem atbalstiem Eiropā, jo palīdzība tiek sniegta pilnīgi visiem patērētājiem, arī uzņēmējiem, jo rēķinos obligātā iepirkuma komponente un "Sadales tīkla" tarifs būs nulle. Tas tiks pilnībā segts no valsts puses. Tāpat palīdzība tiek sniegta tām iedzīvotāju grupām, kuras ir īpaši jutīgas pret jebkādu cenu pieaugumu.
Premjers vērsa uzmanību uz to, ka jāskatās arī ilgtermiņā un viens no uzdevumiem būtu samazināt valsts atkarību no importētās gāzes un naftas, kā arī paātrināt pāreju uz Zaļo kursu. Viņš norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija gatavo noteikumus, kā iedzīvotāji varētu pieteikties uz Eiropas fondu atbalstu, kas varētu palīdzēt, piemēram, nomainīt gāzes katlu uz granulu, uzstādīt uz mājas jumta saules baterijas, kas samazinātu nepieciešamību iepirkt resursus.
Levits vērtēja, ka ar 450 miljonu eiro vērto atbalstu Latvija ir kļuvusi par vienu no dāsnākajām palīdzības sniedzējām Eiropā, piemēram, Polijā atbalsta apmērs veido 1% no iekšzemes kopprodukta. Tāpat Valsts prezidents atzinīgi novērtēja, ka palīdzību saņemšot tie, kuriem šis atbalsts ir nepieciešams visvairāk.
