Par tiesnešu algām, ko kā karstu kartupeli viļāja Tieslietu ministrija un tagad, sākot izskatīt 2011. gada valsts budžetu, arī Saeimas komisija, kā arī par tiesu sistēmas aktuālākajām problēmām, rindām, sistēmas reformēšanu Neatkarīgās intervija ar Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču.
Neatkarīgā: – Vai Tieslietu padomē, kuras vairākums neatbalstīja tiesnešu iekļaušanu vienotajā atalgojuma sistēmā un līdz ar to algu pieauguma kāpuma samazināšanu, balsis dalījās – tiesneši un politiķi?
Ivars Bičkovičs: – Tik vienkārši nebija. Bija arī netiesneši, kas atbalstīja mūsu viedokli, bet neviens no tiesnešiem neatbalstīja valdības un šo piedāvāto projektu, par ko balsoja tikai tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs un Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
– Jums nešķiet dīvaini, ka Čepāne, kas pati bijusi Satversmes tiesas (ST) tiesnese, tagad aicina nepildīt ST lēmumu, kā to vismaz traktē tiesneši?
– Viņa sēdē ST spriedumus pielīdzināja Svētajiem rakstiem, kurus katrs saprot citādi. Bet visa valdības un Saeimas pārstāvju argumentācija tik un tā nonāca līdz aritmētiskām summām.
– Ziņas par tiesnešu algām, kas nākamgad gandrīz dubultošoties, pildot ST spriedumu, sabiedrību tracina. Publiski piesauktās augšējās robežas 4000–5000 latu tautai šķiet netaisnīgas laikā, kad daudziem algas joprojām krīt un ir daudzkārt mazākas. Kā – ne tikai juridiski, bet arī morāli – varat pamatot savu pozīciju?
– Tiesneši nerunā par algas lielumu, neprasa palielināt algas, maksāt tās lielākas nekā citiem. Šobrīd tiesnesis Latvijā saņem apmēram 37% no tā atalgojuma, kas viņam būtu jāsaņem, ja nebūtu bijuši pārkāpumi, kurus konstatēja ST, ja nebūtu iesaldētas algas. Kritums ir pietiekami liels, bet tiesneši šobrīd nerunā par to, ka viņiem vajag kaut ko īpaši vairāk. Abas tiesnešu biedrības, prokuroru biedrība, AT plēnums, Tieslietu padomes vairākums paudušas līdzīgu viedokli: saprot šodienas ekonomiskās krīzes situāciju un solidaritātes nepieciešamību, bet cīnās par to, lai šī pieskaņošanās situācijai – algu samazinājums – tiktu izdarīts esošās sistēmas ietvaros. Tā ir pietiekami elastīga un labi funkcionējoša. Tiesneši nestrīdas par līdz 2012. gadam noteikto algas ierobežojumu 73% apmērā.
Jā, ST sprieduma burtiska izpilde no 2011. gada janvāra nozīmētu tos tūkstošus, par ko runā, bet mēs jau neuzstājam, lai līdz pēdējam latam viss tiktu arī no 1. janvāra samaksāts. Gribam, lai tiek iedarbināts mehānisms, izlabotas kļūdas, noteikts kaut vai kaut kāds pagaidu koeficients, bet nav nekādas vajadzības uz ātru roku, nepārdomāti sasteigt jaunu sistēmu.
Sabiedrībā kā tracinātājs tiek piespēlētas šīs summas. Tos tūkstošus var piekoriģēt Latvijas situācijai ar esošās sistēmas palīdzību, ar citiem mehānismiem.
– Esat gatavi kompromisam – ieviest ST spriedumā balstīto sistēmu, bet to piekoriģēt ar pagaidu koeficientiem, samazinājumiem, lai spriedumā noteiktās algas absolūtos skaitļos pagaidām būtu zemākas?
– Tieši tā! Nav strīdu par to, ka ekonomiskā krīze ir īslaicīga, attiecīgi arī mazinājumam jābūt īslaicīgam. Savukārt ievietošana vienotajā atalgojuma sistēmā nav ar domu "pagaidām". Jau pērn, oktobrī, kad pirmo reizi parādījās ideja, ka mums tiesnešus, tāpat kā visus ierēdņus, vajag ielikt vienotajā atalgojuma sistēmā, samērot ar visiem citiem, AT plēnums – tiesnešu kopsapulce – pieņēma īpašu lēmumu, ka tas nav pareizi.
– Ar kādu argumentāciju? Un kāds, jūsuprāt, tiesneša atalgojums būtu adekvāts, lai neiestātos dažādi riski?
– Tie modeļi pasaulē ir dažādi, tāpat kā vēsturiskās tradīcijas, likumdošana. Nav iemesla, kāpēc būtu jāsamēro tiesnesis ar augstas proves ierēdni, 12. algu kategorijas amatpersonām, juristiem. Tas nav salīdzināms ne pēc atbildības pakāpes, funkcijām, ne ierobežojumiem. Neviens tiesnesis nedrīkst nekur piestrādāt, nodarboties ar blakus biznesu, būt kā citādi nodarbināts, ko var jebkurš ierēdnis, no kuriem daudzi darbojas padomēs, valdēs, citiem ir savi biznesi. Bet tiesnesim ir tikai pliks darbs ar milzīgu atbildību.
– Bet jūs varat pateikt apmēram, kāda alga atbilstu tiesneša atbildības pakāpei, ierobežojumiem, izglītībai dažādās instancēs?
– Baidos, ka neviens to nevarēs pateikt, jo ir dažādi piemēri, dažam varbūt šķiet, ka vajag divreiz vairāk, citam – trīsreiz vairāk. Bet šādā veidā jautājums nekad nav izvirzīts! Runa ir par to, lai rēķinās ar mūsu viedokli, lai nelauž sistēmu. Ir virkne starptautisku rekomendāciju un vispārpieņemtu principu, kā tiek apmaksāts tiesnešu darbs. Tik daudz starptautisku rekomendāciju kā par šo tēmu nezinu attiecībā ne uz vienu citu profesiju. Piemēram, ir nosacījums, ka tiesneša atlīdzība nevar tikt samazināta, viņam pildot amata pienākumus, ka tiesnesim jābūt spējīgam justies neatkarīgam, tostarp materiāli, viņam jāspēj apmierināt savas pamatvajadzības. Nekur nav runāts, ar cik nullēm tiesneša algai jābūt. Neviens tiesnesis pasaulē nav piepelnījis bagātību ar tiesneša amatu.
– Līdzīgi jau varētu teikt par daudzām cienījamām profesijām, ka tām jāvar apmierināt savas vajadzības, kas virknē jomu izdodas daudz mazākā mērā nekā attiecībā uz tiesnešiem!
– Jā, bet citas cienījamas profesijas nepilda valsts funkciju!
Ja salīdzinām kaut vai ar Igauniju – tur mūsu rajona tiesnesim atbilstoša pirmās instances tiesneša alga ir līdzvērtīga parlamenta deputāta algai. Ja visas varas ir vienādas, tad arī algās! Mums, tiesnešiem, šodien algu rēķina, par pamatu ņemot vidējo algu valstī, ko reizina ar koeficientu – to valdība tagad atzīst par neatbilstošu vienotiem principiem, jo pārējie sabiedriskajā sektorā strādājošie ir savstarpēji saistīti un pielīdzināti cits citam. Tajā pašā laikā arī Saeimas deputātiem nez kāpēc algu ar viņu koeficientiem rēķina no vidējās algas valstī! Bet tieši šis princips ir pamatā tiesnešu atalgojuma sistēmas izbrāķēšanai. Nevar būt tā, ka šis princips tiesnešiem ir slikts un nederīgs, jo nevar samērot, bet attiecībā uz likumdevējiem – labs!
Turklāt ne jau tiesneši paši pieņēma likumu par savām algām!
Esošā sistēma, kas ietverta likumā par tiesu varu, nav nedz arhaiska, nedz novecojusi. Tā kā mājasdarbs kā obligāts priekšnosacījums Latvijas uzņemšanai Eiropas Savienībā tika smalki izstrādāta un saskaņota ar ES ekspertiem, skrupulozi analizējot, lai mēs būtu vienā līmenī. Lai arī absolūtās algās saņēmām krietni mazāk par igauņiem, nemaz nerunājot par rietumvalstīm, principi bija iestrādāti un darbojās tādi, kādi tie ir normālā tiesiskā valstī. Sistēma paredzēja pakāpeniskus, Latvijas iespējām atbilstošus tiesnešu algu kāpienus. Latvijas tiesnesis savus treknos gadus nekad nav sagaidījis, jo šī reforma nekad netika pabeigta, un tas bija viens no iemesliem šādam ST spriedumam pērn. Tiesneši no starta līnijas, no kuras sākt mazināt ienākumus krīzes laikā, tika nolikti krietnu gabalu aiz šīs līnijas. Ja sāksim tagad no vienas līnijas, jā, mazināsim solidāri.
– Par kādām summām īsti ir runa? Politiķi stāsta par algu dubultošanu, tiesneši teic, ka patiesībā runa ir par 200–300 latiem klāt pie algas, kā rezultātā, piemēram, pirmās instances tiesas tiesnesim, kam tagad uz rokas ir 550 latu, izpildot ST spriedumu, būtu 800.
– Latvijas sistēmā tiesnešu algas iet nevis no augšas uz leju, bet no lejas uz augšu, par pamatu ņemot rajona tiesneša algu, ko rēķina no vidējās algas valstī ar noteiktu koeficientu katrā nākamajā pakāpē – apgabaltiesā, Augstākajā tiesā. Un šī šķēre starp rajona un augstāko tiesu ir liela. AT tiesnesim amata alga ir par 100% lielāka nekā rajona tiesnesim. Rajona tiesneša alga ar visu iesaldēšanu un vārgo tiesu sistēmas finansējumu bija tik zema, ka tagad, pat pilnībā izpildot ST spriedumu, rajona tiesneša alga nekādās debesīs neuzlidos.
– Tā būs?
– Tā būs 1500 latu pirms nodokļu nomaksas. Pateikt, ka tas ir neadekvāts atalgojums tiesnesim, atvainojiet! Jā, AT tiesnešu algas kāps būtiski.
– Tad varbūt vajag pareformēt tieši augšgala algas, tostarp paraudzīties, piemēram, vai adekvāta ir 100% piemaksa AT priekšsēdētājam un 50% – vietniekam tikai par šo administratīvo funkciju?
– Ļoti laba doma! Ne mirkli nepieļāvu domu, ka es varētu prasīt divreiz, trīsreiz lielāku algu nekā Valsts prezidentam. Domāju, to saprot ikviens tiesnesis, un ikviens jūtas arī solidārs, nestāda sevi augstāk par citiem. Bet, lai novērstu šo netaisnību attiecībā uz rajona tiesnešiem, kas nekad lielu naudu nav saņēmuši, tieši viens no mūs priekšlikumiem jau vasarā bija līdzīgs tam, ko sakāt. Varētu, izpildot ST spriedumu, atstāt samazinājumu – 73% rajona tiesnešiem, ko pašlaik maksā visiem tiesnešiem no algas, kas bija noteikta reformā, bet kas joprojām ir iesaldēta, un tad varbūt 65 vai 60% noteikt apgabaltiesas tiesnesim, vēl mazāk – AT tiesnesim. To var izdarīt, nelaužot sistēmu!
– Kāpēc neakceptēja šo jūsu priekšlikumu?
– Tobrīd Tieslietu ministrijā nebija politiskās vadības. Mēs neesam tādi sarunu partneri, kas visur dodas līdzi, tāpēc precīzi nezinu, kur tas iesprūda, acīmredzot uzskatot, ka šādi ietaupījumi tiesu sistēmā nebūs pietiekami. Nav tā, ka netika vispār runāts par šo ST spriedumu, bet ideja par iekļaušanu vienotajā samaksas sitēmā ir pēdējo nedēļu jautājums – pēkšņi to izmeta, mūs iepazīstināja jau ar gatavu produktu likumprojekta formā.
– Jums arī šķiet, kā izteikusies Latvijas Tiesnešu biedrības prezidente Iveta Andžāne, ka tiek veikta kampaņa ar mērķi diskreditēt tiesnešus?
– Nezinu, vai to var saukt par kampaņu. Mēs visi arī kaut ko saprotam no sabiedriskajām attiecībām, jo īpaši politikā, saprotam, ka politiķiem nepieciešams vēlētāju atbalsts. Acīmredzot nepārtraukti atgādinot, ka tiesneši pieprasa nesamērīgas algas, ka AT priekšsēdētājs saņemšot vislielāko algu valstī, burtiski kacinot cilvēkus ar šiem tūkstošiem, cilvēki psiholoģiski tiek noskaņoti pret tiesnešiem. Tā ir ļoti bīstama lieta, sabiedrības šķelšana, viena sociālā un profesionālā slāņa kūdīšana vienam pret otru.
Turklāt Latvijas tiesa nav tikai ņēmēja no valsts. Finanses, kas tiek iegūtas budžetā no valsts nodevām, reģistriem, Zemesgrāmatas, ir lielākas, nekā izmaksā tiesu sistēmas uzturēšana. Nav tā, ka mēs sēžam tikai valstij uz kakla.
– Cik ilga vidēji ir rinda dažādās instancēs?
– Rajona tiesa Rīgā un Rīgas rajonā savu pirmo tiesas sēdi civillietās nozīmē apmēram pēc diviem gadiem. Lielākais ir administratīvo lietu uzkrājums, arī AT, kur lietu teorētiski vajadzētu būt mazāk, arī civillietu izskatīšanai apelācijas instancēs mēs pirmo tiesas sēdi nozīmētu pēc diviem gadiem, arī vismaz gadu uz priekšu – krimināllietās. Administratīvajā senātā termiņi un krimināllietās nav tik lieli, bet civillietās arī ir pietiekams noslogojums, un kasācijā saņemtu civillietu šobrīd mēs varētu izskatīt pēc pusotra gada.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"