Plešs: Latvija ir apņēmusies sasniegt Zaļajā kursā noteikto ilgtspējas latiņu
Īstermiņa krīzes nedrīkst aizēnot centienus sasniegt ilgtermiņa mērķus, uzrunājot Latvijas vēstniekus, uzsvēra vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).
Kā informēja ministra padomnieks Miks Strazdiņš, Plešs uzsvēra pārrobežu un starpnozaru lomu kolektīvo klimata politikas, vides aizsardzības un digitālās transformācijas mērķu sasniegšanā.
Ministrs akcentēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ieguldīto darbu nacionālo un Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu kopīgo mērķu sasniegšanā, vienlaikus atzīmējot, ka izaicinājumi, kas mūs sagaida šajā un nākamajās desmitgadēs, ir ne vien Latvijas, bet ikkatras valsts rakstura stingrības pārbaudījums.
"Esam aizvadījuši nozīmīgas desmitgades sākumu, kura laikā esam pieņēmuši uz ilgtspējīgu attīstību vērstus lēmumus, dodot vajadzīgo stimulu virzībai uz šajā desmitgadē noteikto mērķu sasniegšanu, taču vienlaikus vēlos uzsvērt, ka arī turpmāk neatlaidīgi jāstrādā gan pašu mājās, gan veidojot starptautiskas partnerības aiz robežām," teica Plešs.
Viņaprāt, cīņa ar klimata pārmaiņām, kā arī digitālās transformācijas sekmīga ieviešana nav iedomājama bez ciešas sadarbības ar kolēģiem Eiropā. "Tādēļ, neskatoties uz to, ka joprojām atrodamies vairāku saasinājumu centrā, nedrīkstam novērst acis no sabiedriski nozīmīgiem ilgtermiņa mērķiem," pauda ministrs.
Lai ES kļūtu par pirmo klimatneitrālo kontinentu, arī Latvija ir apņēmusies sasniegt Zaļajā kursā noteikto ilgtspējas latiņu un padarītu mūsu tautsaimniecību dabai, videi un cilvēkam draudzīgāku.
Ministrs norāda, ka VARAM izstrādājusi Latvijas Klimata likumprojektu, lai atsevišķā tiesību aktā noteiktu visus nosacījumus, kas attiecās uz Latvijas klimata politiku, turklāt būtiskākie politikas plānošanas dokumenti, tai skaitā stratēģija klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050.gadam un valsts plāns, lai līdz 2030.gadam pielāgotos klimata pārmaiņām, ir apstiprināti.
Šobrīd darbs norit galvenokārt pie tiesību aktu izstrādes, lai nodrošinātu rīcībpolitikas ieviešanu un uzraudzību.
Runājot par valsts digitālo transformāciju, ministrs atzīmē, ka VARAM ir atbildīgā ministrija par digitālās transformācijas koordināciju, un, izmantojot datorspēļu terminoloģiju, šī digitālā pārveide ir iespēja kā publiskā, tā privātā sektora pārstāvjiem ieiet nākamajā līmenī, kas vienlaikus ir industriālajai revolūcijai pielīdzināms attīstības lēciens.
Lai veicinātu pilnvērtīgu un visaptverošu transformācijas ieviešanu Latvijas tautsaimniecībā, ministrija aktīvi strādā pie Digitālās transformācijas pamatnostādņu ieviešanas, kas ir ceļa karte Latvijas digitālajai attīstībai. Tāpat ielikti pamati un tiesiskais ietvars vienotai Valsts Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju jeb IKT pārvaldības reformai, kas tostarp ir būtisks atspēriena punkts centralizācijas un resursu koplietošanas veicināšanā.
VARAM atbildības jomu attiecina gan uz digitālo transformāciju publiskajā pārvaldē, gan arī privātajā sektorā, tādēļ abu sektoru pārstāvjiem jāveido arvien ciešāka sadarbība, lai, efektīvi izmantojot digitālās vides radītās iespējas, uzlabotu mūsu dzīves kvalitāti, celtu valsts konkurētspēju un vairotu kā digitālo līderību, tā neatkarību.