Saeimas Jauno konservatīvo frakcijas (JKP) deputāti nav guvuši pārliecību par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Artūra Toma Pleša (AP) rīkojuma pamatotību, atceļot azartspēļu ierobežojumus Ķekavas novadā, šādu nostāju pēc tikšanās ar ministru pauda JKP.
Šodien notika JKP frakcijas ārkārtas sēde, kurā deputāti iztaujāja ministru par motivāciju šāda rīkojuma izdošanai un apsprieda rīkojumā minētos argumentus.
Kā uzsvērts JKP izplatītajā paziņojumā, sarunas gaitā deputāti neesot guvuši pilnu pārliecību, ka rīkojums bijis pietiekami pamatots, tāpēc partija uzskata, ka Plešs "nodarbojas ar likumu interpretāciju, kas atbilst azartspēļu organizētāju interesēm".
Frakcija sekošot līdzi tam, kā VARAM un ministrs rīkosies turpmāk līdzīga rakstura jautājumos Rīgā un Salaspils novadā.
"Likumdevējs ir pakāpeniski paplašinājis pašvaldībai noteikto tiesību loku attiecībā uz azartspēļu ierobežošanu. Laika gaitā ir stājušies spēkā vairāki grozījumi Azartspēļu un izložu likumā, kas būtiski paplašināja pašvaldību kompetenci azartspēļu regulēšanas jomā, paredzot tām kompetenci ne tikai atteikt izsniegt atļauju, bet arī atcelt jau izsniegtu atļauju, ja azartspēļu organizēšana konkrētajā vietā rada būtisku valsts un attiecīgās administratīvās teritorijas iedzīvotāju interešu aizskārumu," par situāciju izteicies JKP frakcijas Juris Jurašs.
Viņaprāt, Plešs neesot ņēmis vērā pašvaldību iedzīvotāju intereses, līdz ar to mazinot iedzīvotāju uzticību valsts varai.
Kā ziņots, Ķekavas novada dome nolēma vērsties Satversmes tiesā (ST), apstrīdot Pleša rīkojumu apturēt azartspēļu ierobežošanu Ķekavā.
Lēmums galvenokārt tika pamatots ar atšķirīgo likumu normu interpretāciju un to, ka pašvaldība nevar piekrist ministra viedoklim.
Tādēļ jautājums tiks virzīts uz ST, lai gūtu skaidrību par pašvaldības iespējām pieņemt šādus saistošos noteikumus par azartspēļu ierobežošanu pašvaldības teritorijā.
Plešs apturēja Ķekavas novada pašvaldības saistošos noteikumus "Par azartspēļu organizēšanu Ķekavas novadā", kas faktiski aizliedza organizēt azartspēles visā novada teritorijā.
Ministrs rīkojumā pauž, ka saistošajos noteikumos noteiktais vispārīgais aizliegums liecina, ka pašvaldība nav izvērtējusi pašvaldības administratīvo teritoriju kompleksi, proti, pašvaldība nav vērtējusi azartspēļu vietu ietekmi uz sabiedrību kādā no pašvaldības teritorijām, kurā darbojas azartspēļu vieta, salīdzinot ar teritorijām, kurās azartspēļu vietu nav. Neesot arī veikts izvērtējums par vietām, kurās jaunu azartspēļu vietu atvēršana ir aizliedzama, minot konkrētus datus, pētījumus vai citu apkopotu un apstiprinošu informāciju, kas iegūta izvērtējuma rezultātā par azartspēļu vietas ietekmi uz pašvaldības iedzīvotājiem un sabiedrību kopumā.
"Secinu, ka vispārēja aizlieguma noteikšana norāda uz pašvaldības vēlēšanos aizliegt azartspēļu organizēšanu visā pašvaldības teritorijā, neveicot nedz izpēti, nedz citu apstākļu izvērtēšanu," norādīts rīkojumā.
Šāda pašvaldības rīcība Plešam liekot domāt, ka pašvaldībai nav pietiekamu pierādījumu, kas pamatotu azartspēļu organizēšanas aizliegumu, jo sevišķi vispārīgu, aizliedzot tās visā pašvaldības teritorijā, vai pašvaldība ir neprecīzi interpretējusi tai likumā paredzētās tiesības noteikt vietas un teritorijas, kurās azartspēles ir aizliegtas, veicot nepamatotu regulējuma paplašināšanu, kas rezultējas tostarp ar nepamatotu komersantu tiesību nodarboties ar komercdarbību ierobežošanu.
Ķekavas novada pašvaldība bija pirmā Latvijas pašvaldība, kas izmantoja ar šā gada 15.aprīlī pieņemtajiem grozījumiem Azartspēļu un izložu likumā pašvaldībām doto pilnvarojumu izdot saistošos noteikumus, ar kuriem nosaka vietas un teritorijas, kurās azartspēles nav atļauts organizēt.