Rinkēvičs skaidro kādēļ Latvija kandidēs uz ANO Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts vietu
Latvijai ANO Drošības padomes nepastāvīgās dalībvalsts statuss dos iespēju aizstāvēt tiesiskumā balstītu starptautisko sistēmu, demokrātiskās vērtības, ļaus nostiprināt savu starptautisko prestižu, kā arī akcentēt jautājumus, kas aktuāli Latvijas un Baltijas reģiona drošībai, norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).
Ikgadējā ziņojumā par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā ministrs akcentēja, ka ANO Drošības padomes 2025.gada vēlēšanās Latvija kandidēs uz nepastāvīgās dalībvalsts vietu 2026. līdz 2027.gada termiņam.
Viņš norādīja, ka starpinstitucionāla darba grupa Ārlietu ministrijas vadībā definē kampaņas tematiskās prioritātes, bet kampaņas jautājumus vada un koordinē šim nolūkam ieceltā speciālo uzdevumu vēstniece. Pēc Rinkēviča paustā, pieredzes pārņemšanas nolūkos notiek cieša sadarbība ar Igauniju, kas savas dalības laikā ANO Drošības padomē aktualizējusi reģionam būtiskus drošības jautājumus.
Ministrs skaidroja, ka līdzšinējos gados Latvija ANO ir nostiprinājusi savu atpazīstamību, autoritāti un ekspertīzi starptautiskā tiesiskuma, līdztiesības un dezinformācijas apkarošanas jomās. Gatavojoties aktīvajai lobija fāzei Latvijas ievēlēšanai ANO Drošības padomē, Latvijai ir svarīgi nodrošināt plašu atpazīstamību visos pasaules reģionos, līdzās jau esošajām ekspertīzes jomām nostiprinot starptautiski atbildīgas, zaļi domājošas un tehnoloģiski attīstītas demokrātijas tēlu.
Rinkēvičs uzsvēra, ka Latvijas kandidatūras lobija kampaņas aktīvā fāze sāksies 2023.gadā un ilgs līdz pat vēlēšanām 2025.gadā. Kampaņas laikā plānots palielināt Latvijas starptautisko atpazīstamību un veidot padziļinātus kontaktus ar attālāku reģionu valstīm gan divpusējos, gan daudzpusējos formātos.
Līdztekus savas kandidatūras izvirzīšanai ANO Drošības padomē Latvija, pēc ministra paustā, iestājas arī par būtiskām reformām šajā institūcijā. Latvija, tāpat kā pieaugošs skaits citu valstu, ir aicinājusi uzsākt konstruktīvas sarunas par tādu ANO Drošības padomes reformu, ko raksturo vienlīdzīgāka un 21.gadsimta starptautisko vidi atspoguļojoša valstu pārstāvniecība un atteikšanās no "veto" tiesību lietošanas smagu starptautisko tiesību pārkāpumu gadījumā.
"Latvija iestājas par Drošības padomes paplašināšanu gan pastāvīgajā, gan nepastāvīgajā dalībvalstu kategorijā, paredzot papildu pārstāvību Austrumeiropas valstu grupai, kā arī Latīņamerikas, Āfrikas un Āzijas reģioniem. Uzsverot ANO Drošības padomes atbildību un aicinot uz lielāku atklātību lēmumu pieņemšanā, Latvija ir pievienojusies starpreģionālajai ANO valstu grupai "Par atbildību, saskaņotību un atklātību"," norādīja ministrs.