Lai gan oficiāls apstiprinājums vēl nav saņemts, vairākas amatpersonas jau pašlaik pieļauj, ka no 2011. gada 1. janvāra Krievija mainīs gāzei piemērojamo cenu aprēķināšanas kārtību, kas Latvijas patērētājiem varētu nozīmēt zemākus gāzes tarifus. Iespējams, gāzes cenas jautājums būs dienas kārtībā arī Latvijas prezidenta vizītes gaitā Maskavā.
Viena no pirmajām šādu minējumu šonedēļ izteica Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītāja Valentīna Andrējeva. Sarunā ar medijiem viņa norādīja – pastāvot pamatotas cerības, ka sarunas ar Gazprom par gāzes cenu samazināšanu Latvijai būs sekmīgas.
Arī Latvijas gāzes (LG) pārstāvis Vinsents Makaris sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka pašlaik sarunas ar Gazprom tiekot veiksmīgi turpinātas un, lai gan tās nav vieglas, tuvāko nedēļu laikā visas formalitātes tikšot nokārtotas. Vilcināšanās gāzes cenu noteikšanā nav iespējama arī tāpēc, ka līdzšinējā cenu aprēķināšanas kārtība ir spēkā tikai līdz šā gada 31. decembrim.
Igaunija un Lietuva jau lielās
Solījumi sarunās ar Krieviju panākt zemāku gāzes cenu bija viens no apvienības Vienotība līdera, ekonomikas ministra Arta Kampara priekšvēlēšanu jājamzirdziņiem. Vakar A. Kampars Neatkarīgajai uzsvēra: "Gāzes piegādes cenu pārskatīšanas jautājums ne brīdi nav zaudējis aktualitāti un, iespējams, būs dienas kārtībā arī Latvijas prezidenta vizītes gaitā Maskavā."
Vakar tika paziņots, ka pēc ilgas neskaidrības Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers no 19. līdz 21. decembrim tomēr dosies vizītē uz Krieviju. Cerības panākt zemāku gāzes cenu vairo arī Gazprom pārstāvniecības Latvijā vadītāja Jevgēnija Roldugina nesen paustais viedoklis, ka Latvijas gāzei sarunās ar Gazprom tik tiešām varētu izdoties rast ar Krieviju kompromisu par gāzes cenām.
Turklāt neformālus apgalvojumus, ka Krievija piekritusi samazināt gāzes cenu aprēķināšanas kārtību, ir paudušas arī Lietuva un Igaunija, lai gan oficiāla apstiprinājuma tam pagaidām nav.
Elektrība sadārdzināsies par apmēram 7%
Energoresursu tarifi ir viens no sāpīgākajiem jautājumiem ikvienam Latvijas iedzīvotājam, jo elektrības, gāzes un apkures rēķini sastāda būtisku izdevumu daļu, kas turklāt pieskaitāma pie obligātajiem maksājumiem. Līdz ar pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmju izmaiņām nākamgad par 2% paaugstināsies nodoklis apkurei un ūdenim. Tāpat no nākamā gada palielināsies cenas elektroenerģijai, kurai līdzšinējais 10% PVN aizstāts ar 22% likmi. Tādējādi Latvijā elektroenerģijas tarifi, visticamāk, mainīsies nākamā gada 1. aprīlī un palielinājums varētu būt vismaz 7%, ko ietekmēs gan PVN izmaiņas, gan Sadales tīkla tarifa palielināšana. Latvenergo meitas uzņēmums Sadales tīkls, kas nodarbojas ar elektroenerģijas sadali, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai ir iesniedzis jaunu elektroenerģijas sadales sistēmas pakalpojumu tarifu projektu, kurā prasīts tarifu palielināt par 12,5%.
Andrējeva aiziet
Beidzoties 2005. gadā noslēgtajam līgumam, vakar V. Andrējevai Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas vadītājas amatā bija pēdējā darba diena. SPRK vadītāju uz pieciem gadiem amatā ieceļ Saeima pēc Ministru kabineta priekšlikuma.
Turpmāk V. Andrējeva plānojot gan sniegt biznesa konsultācijas, gan strādāt par pasniedzēju vairākās Latvijas augstskolās, arī Rīgas Tehniskajā universitātē. Pati V. Andrējeva netieši norādījusi, ka jau 1. janvārī viņa varētu sākt darbu arī kādā lielā uzņēmumā, pagaidām gan to neprecizējot. Tikmēr neoficiāli minējumi vēsta, ka V. Andrējeva turpmāk darbosies Latvijas gāzē, kuras darbību viņa līdz šim ir uzraudzījusi un regulējusi.
Līdz šim V. Andrējevas sakarā bija izskanējušas bažas gan par viņas atbilstību amatam, gan par aizraušanos ar azartspēlēm un par lielajām parādsaistībām. Lai gan konkurss par nākamo komisijas vadītāju jau ir noticis un labākais kandidāts izraudzīts, A. Kampars vēl nav pieņēmis lēmumu par pretendenta virzīšanu apstiprināšanai valdībā un Saeimā, tādēļ pagaidām komisijas vadītāja pienākumus pildīs regulatora padomes loceklis Ivars Zariņš.