Lai konstatētu, ka diplomātijas oficiālajai valodai ar patiesību ir visai maza saistība, pat nav nepieciešami wikileaks organizētie slepeno dokumentu plūdi – mūsu Ministru kabineta mājaslapā Neatkarīgā uzgāja no ārpolitikas viedokļa skandaloza satura dokumentu, zem kura atradās Ministru prezidenta Valda Dombrovska vārds.
Neatkarīgajai sākot interesēties, vai premjers vispār ir lasījis, ko parakstījis, vispirms no dokumenta nekavējoties pazuda viņa vārds, un tad arī pašu dokumentu aizstāja ar citu.
Acīmredzot brīdī, kad Valsts prezidents Valdis Zatlers teju, teju dosies uz Maskavu ilgus gadus mokoši plānotajā oficiālajā vizītē, pierādījumi Latvijas politiķu divkosīgajai attieksmei pret Krieviju būtu vairāk nekā nevēlami. Tas radītu iespaidu, ka Latvijas otra augstākā amatpersona, proti, Valdis Dombrovskis, nemaz neizjūt tik cieņpilnu attieksmi pret kaimiņvalsti, kā tas tiek deklarēts oficiālajā saziņā un minēts valdības deklarācijā.
Premjera preses cilvēki notikušo šobrīd traktē kā kļūdu. Taču pēc būtības tas nemaina faktu, ka vairāk nekā gadu V. Dombrovska vārds atradās zem tekstiem, kuros Krievija apsūdzēta pret Latviju pastrādātu noziegumu attaisnošanā, slēpšanā un jaunu plānošanā. Runa ir par informatīvo ziņojumu, kas Valsts kancelejai iesniegts saistībā ar Latvijai padomju režīma nodarītā kaitējuma pārrēķināšanu naudā.
Tā pilns nosaukums ir "Informatīvais ziņojums par Ministru kabineta izveidotās Komisijas PSRS totalitārā komunistiskā okupācijas režīma upuru skaita un masu kapu vietu noteikšanai, informācijas par represijām un masveida deportācijām apkopošanai un Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanai darbību laikā no 2005. gada 5. augusta līdz 2009. gada 31. jūlijam." Adrese, kurā dokuments bija atrodams: .
Taču vakar dienas gaitā to nomainīja pret komisijas pirmo ziņojumu, kas tapa 2005. gadā un ir toreizējā premjera Aigara Kalvīša parakstīts. Komisija bija strādājusi tikai četrus mēnešus un ziņojumā vien ieskicēja turpmākās pētnieciskās darbības virzienus. No valdības mājaslapas steigā izrautais dokuments, kas tapis līdz ar komisijas darba slēgšanu 2009. gadā, ir saturiski daudz pilnīgāks, satur konkrētus faktus un arī skandalozus secinājumus, kas ir pretrunā oficiāli deklarētajai cieņas pilnajai Latvijas nostājai attiecībās ar Krieviju.
Cena – simtos miljardu
Līdztekus dažādos šķietami respektablos pētījumos balstītām aplēsēm, ka Krievija par 50 okupācijas gadiem ir parādā Latvijai "vismaz 150–200 miljardus latu", ziņojuma kopsavilkumā atrodams arī šāds teksts: "Postījumus, kurus Baltijas valstīm nodarījis PSRS totalitārais okupācijas režīms, nekad nebūs iespējams kompensēt. Tomēr kompensācija ir likumīga un obligāta gan tādēļ, lai atlīdzinātu nodarītās nelikumības, gan tādēļ, lai turpmāk garantētu valstu stabilitāti un drošību. Krievijas pienākuma neievērošana veikt reparācijas par pagātnē nodarītajām nelikumībām un noziegumiem ir uzskatāma par izdarīto noziegumu attaisnojumu. Tā rada nesodāmības apziņu un aicinājumu slēpt esošos un izdarīt jaunus noziegumus, par ko liecina veiktās apmelojumu kampaņas." Šā dokumenta noslēgumā 82. lappusē visu laiku atradās premjera V. Dombrovska vārds.
Ziņojuma teksta autore ir PSRS kaitējuma novērtēšanai izveidotās speciālās komisijas darba galvenā organizatore Ruta Pazdere, un viņa attiecībā uz Valsts kanceleju un premjeru secina: "Ziņojumu viņi izlasījuši, un iznāk, ka arī ir akceptējuši." Taču Valsts kanceleja to noliedz, norādot, ka šie teksti nekādi neatspoguļo premjera uzskatus.
Valdības Komunikācijas departamenta vadītāja Ieva Aile skaidro: "Komisija sagatavoja ziņojumu par paveikto no 2005. gada 5. augusta līdz 2009. gada 31. jūlijam, bet tas pēc statusa ir palicis kā Komisijas viedoklis, nevis Ministru prezidenta akceptēts vai virzīts dokuments. Acīm redzot mūsu mājaslapā ir kļūda, jo dokumentam nav atbilstoši rekvizīti/paraksti. Visticamāk, tas radies laika trūkuma dēļ, jo ziņojums gatavots ļoti īsā laika posmā." Kad 2009. gadā valsts budžeta deficītu tika nolemts samazināt par 500 miljoniem, komisijas darbība taupības nolūkos tika apturēta un noslēguma ziņojuma sagatavošanai tika atvēlēts vien pusotrs mēnesis. "Ņemot vērā augstāk minēto, sagatavotais ziņojums Ministru kabinetā (valdībā) nav skatīts un pieņemts zināšanai," informē Komunikācijas departaments.
Ārlietu resors klusē
Ārlietu ministrija no komentāriem attiecībā uz komisijas darba rezultātiem atsakās ar formālu pamatojumu, it kā šis jautājums nebūtu ārpolitisks. Preses dienests ziņo: "Minētai komisijai mandātu deva valdība. Attiecīgi tā savus rezultātus nodod valdībai, nevis ĀM. Jājautā Valsts kancelejai." Neatbildēts palicis pat jautājums, vai ministrija ir iepazinusies ar komisijas veikumu un aprēķinātās 150 līdz 200 miljardu kompensācijas izcelsmi. Tas ir savdabīgi, ņemot vērā, ka tagadējais ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis 2007. gadā, kad jau tika lolotas cerības aizvest prezidentu Zatleru oficiālā vizītē uz Kremli, paziņoja: "Prezidentam Maskavā būtu godam jāpārstāv represēto un citu no okupācijas cietušo pārdzīvotais. Runāt par naudiskām kompensācijām būtu ideāli (..)" Tobrīd Kristovskis bija Eiropas Parlamenta deputāts. Šobrīd ārlietu ministrs norobežojas no atbildības par vizītes organizēšanu, pilnībā to uzticot prezidenta kancelejai. Iespējams, cēlonis tam ir Sluča skandāls – skandalozie ultranacionālista izteikumi par krievu nemīlēšanu, kam Kristovskis paudis atbalstu. Jāatgādina, ka Krievija tos pamanīja. Kaimiņvalsts Ārlietu ministrija paziņoja: "Ceram, ka Kristovska kungs, kuram skandāla dēļ ne bez grūtībām izdevās saglabāt amatu, reālajā dzīvē nesekos saviem aizspriedumiem, bet gan Latvijas valdības deklarētajai līnijai, kas paredz ar Krieviju veidot labas kaimiņattiecības."
Par kompensācijām nerunās
Prezidenta kanceleja šādu vēlmi respektē, norādot, ka par nepatīkamo kompensāciju jautājumu Maskavā vizītes laikā nerunās. Neatkarīgā uzdeva vairākus jautājumus saistībā ar komisijas ziņojumu, ko varbūt ir un varbūt nav parakstījis V. Dombrovskis, – kā tas varētu tikt pielietots praksē un kā ietekmēt abu valstu attiecības. Prezidenta Valda Zatlera pārstāve Ilze Rassa atbild: "Valsts prezidents ir iepazinies ar komisijas darbu. Vizītes laikā šo jautājumu neaktualizēs."
Taču šobrīd neatbildēts paliek jautājums, kāda vispār bija jēga no PSRS kaitējuma pētīšanas, kas izmaksājusi pusmiljonu latu un, cik noprotams no gala ziņojuma, pārtraukta nepilnus 200 000 pirms uzvarošajām beigām. Lai darbs neietu zudībā, komisijas funkcijas pārņēma Latvijas okupācijas izpētes biedrība, taču pagaidām ar kādiem lieliem panākumiem tā nevar lepoties. Arī komisijas un pašlaik vēl biedrības vadītājs Edmunds Stankevičs par šo darbu runā bez azarta – tas pamests pusratā, un arī biedrību vadīt viņš vairs nevēlas.
Tagad četru gadu garumā veiktais pētnieku darbs un tā rezultāts – informatīvais ziņojums, iespējams, tiks izmantots par pamatu zinātniskām konferencēm, taču tas pilnīgi noteikti netiks izmantots, lai īstenotu 2005. gadā Saeimas pieņemtās deklarācijas Par Latvijā īstenotā Padomju Sociālistisko Republiku Savienības totalitārā komunistiskā okupācijas režīma nosodījumu mērķi un piestādītu Krievijai rēķinu.
Valsts kanceleja informē: "Pēc Komisijas darba apturēšanas dokumenta tālāka virzīšana šobrīd netiek plānota. Līdz ar to ziņojums pēc statusa joprojām ir nu jau darbību apturējušās Komisijas viedoklis. Esam veikuši nepieciešamos labojumus mājaslapā, lai nemaldinātu sabiedrību par dokumenta statusu.