Covid-19 krīze ir parādījusi, ka kvalitatīva izglītība ir kopdarbs, visu izglītībā iesaistīto pušu labas sadarbības rezultāts, piedaloties UNESCO globālais izglītības pārskata ziņojuma "Nevaldības sektora dalībnieki: kurš izvēlas un kurš zaudē?" atklāšanā, uzsvēra izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece (JKP).
Viņa atzīmēja, ka jau devīto gadu UNESCO Latvijas Nacionālā komisija (LNK) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju rīko globālā izglītības monitoringa ziņojuma nacionālo prezentāciju, tādā veidā stāstot par šī nozīmīgā un globālā mēroga ziņojuma secinājumiem un to, ko tie nozīmē tieši Latvijai.
Pēc ministres paustā, UNESCO Globālā izglītības monitoringa ziņojuma 2021.gada uzdevums ir veltīts nevaldības sektora (NVO) iesaistei izglītībā. Šī gada ziņojuma fokusā ir kvalitatīva un ikvienam pieejama izglītība. Muižniece norādīja, ka arī šogad apstiprinātās izglītības attīstības pamatnostādnes nākamajam periodam, proti, 2021. līdz 2027.gadam, akcentē arvien plašāku izglītībā iesaistīto pušu loku, ieskaitot arī NVO.
Izglītības un zinātnes ministre uzsvēra, ka jaunas partnerības, sadarbības tīkla formas starp izglītības iestādēm un citām iesaistītajām pusēm nodrošina iekļaujošu, kvalitatīvu izglītību, kas veicina arī ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķa - kvalitatīva izglītība - sasniegšanu. Muižniece pauda gandarījumu par iespēju strādāt UNSECO augsta līmeņa vadības komitejā, kas tika izveidota šogad, lai stiprinātu šī mērķa - kvalitatīva izglītība - stratēģisko virsvadību un arī veicinātu 2030.gada rādītāju sasniegšanu globālā mērogā.
"Turpmākos divus gadus šajā komitejā Latvija un Slovēnija pārstāvēs UNESCO otro reģionālo jeb Austrumeiropas grupu. Es no tiesas uzskatu, ka tā ir mūsu iespēja kā valstij sniegt savu artavu globālajā dialogā par to, ko nozīmē kvalitatīva izglītība mūsdienu pasaulē," sacīja ministre.
UNESCO globālais izglītības pārskata ziņojuma atklāšanā piedalījās UNESCO LNK ģenerālsekretāre Baiba Moļņika, kura uzsvēra, ka visu dalībvalstu darbība ir veicinājusi šo kopdarbu - ziņojuma rašanos. Viņa norādīja, ka globālās izglītības ziņojums ir attīstības ziņojums, proti, tam ir cieša saistība ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Turklāt tas rāda ceļu, pa kuru būtu jāiet, raida domas un idejas, kuras ir vērts un vēlams ņemt vērā.
Moļņikas ieskatā, ziņojums ir atskaites mehānisms, jo iesaistītajiem ir vēlme samēroties ar citām valstīm, lai noskaidrotu, cik tālu katrs ir no mērķa sasniegšanas. Tas ir arī instruments, lai mudinātu iesaistītās puses darboties tālāk, izstrādāt stratēģijas un sekot līdzi tam, kas būtu jāmaina vai jādara citādāk.
Tāpat viņa norādīja, ka ziņojums skata un pievērš uzmanību globālām lietām un šogad ziņojumā ir atspoguļota dalībvalstu situācija pandēmijas laikā, proti, kā Covid-19 ir ietekmējos skolas, izglītības sistēmu, kā dalībvalstis ir spējušas pārvarēt grūtības.
UNESCO LNK ģenerālsekretāre norādīja, ka katram ziņojumam ir savs virsmērķis un šogad tas esot filozofisks, kā NVO strādā ar valdību. Ziņojums aicina valstīm un valdībām runāt ar NVO partneriem un izdarīt secinājumus par fundamentāliem jautājumiem, proti, par vienlīdzību un izvēles brīvību, kur šīs divas lietas sastopas.
"No vienas puses mēs gribam, lai katra ideja, kas rodas izglītības sistēmā, kļūtu par iemeslu pārmaiņām, bet turpat mēs redzam arī standartus. Mēs runājam par mūsu vajadzībām un nepieciešamībām, bet, kā tās salāgot ar resursiem," sacīja Moļņika.
Viņa minēja vienu no secinājumiem, kas lasāms ziņojumā, proti, aicinājums valdībām veidot konsultatīvas platformas. Pēc Moļņikas paustā, Latvija šo mājasdarbu ir izpildījusi, jo konsultatīvās padomes locekļu un padome ir lieliska platforma, lai pārrunātu visus jautājumus, kas saistīti ar izglītību.
