Levits: mūsu cilvēkiem primāri jābūt pieejamai tieši Eiropas ideju, diskusiju un zināšanu telpai

© Ģirts Ozoliņš / F64

Latvijai kā modernai un nobriedušai 21.gadsimta valstij ir jāveido tālredzīga zinātnes politika, ik gadu valsts budžetā lielu uzsvaru liekot uz adekvātu finansējumu zinātnei, tehnoloģiju inovācijām un izglītības sistēmas pilnveidei, uzsvēra Valsts prezidents Egils Levits.

Kā nformēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, šodien Levits Rīgas pilī tikās ar izglītības un zinātnes ministri Anitu Muižnieci (JKP), lai pārrunātu šajā gadā nozarē paveikto un turpmākās darbības prioritātes.

Muižniece pauda gandarījumu, ka 2022.gada valsts budžetā ir atvēlēts vēsturiski lielākais finansējums zinātnei, kā arī izglītības nozares pamatbudžets ir krietni pieaudzis salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem. Arī Valsts prezidents izteica atzinību par zinātnes finansējuma palielināšanu no valsts budžeta līdzekļiem.

Valsts prezidents ar ministri pārrunāja savu ieceri par otro svešvalodu skolās izvirzīt kādu no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām. Viņa ieskatā, valodu zināšanas nozīmē arī pieeju attiecīgajai informatīvajai telpai.

"Tā kā mēs esam ES dalībvalsts, tad mūsu cilvēkiem primāri jābūt pieejamai tieši Eiropas ideju, diskusiju un zināšanu telpai. Valoda ir ļoti cieši saistīta ar to, kā uztveram ģeopolitisko telpu, kurā atrodamies. Valsts savu nākotni veido šodien, un tā ir ilgtermiņa rīcība, kurai reizēm jābūt drosmīgai," skaidroja Levits.

Muižniece uzklausīja Valsts prezidenta viedokli un piekrita, ka tas ir ilgtermiņa stratēģijas jautājums, kas jāsāk ieviest pakāpeniski.

Tikšanās laikā ministre pastāstīja arī par paveikto skolu tīkla reformas īstenošanā, tai skaitā par Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto modeli, vispārizglītojošu skolu finansējuma efektīvākā pārvaldībā iesaistot pašvaldības.

Tāpat abas puses apsprieda jautājumus saistībā ar pedagogu trūkumu, profesijas prestiža celšanu un konkurētspēju, kā arī universitāšu un augstskolu padomju veidošanas procesu.

Latvijā

“Rakstivāls”, “Uz Tukumu pēc literatūras” un Vidzemes prozas lasījumi — nevar atcerēties citu gadu, kad Latvijā no nekā būtu radušies veseli trīs jauni literārie festivāli, turklāt to līmenis uzreiz ir tāds, ka tie ne vien elpo pakausī vecajiem pasākumiem, bet liek arī ieraudzīt to vājās vietas.

Svarīgākais