Latvija novērtē Ungārijas iesaisti Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanā kā NATO dalībvalstij, tai skaitā to turpinot 2022. un 2025.gadā, Budapeštā tiekoties ar Ungārijas prezidentu Jānošu Āderu, pauda Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.
Kā aģentūru LETA informēja Prezidenta preses dienestā, Levits atzinīgi novērtēja arī Ungārijas atbalstu NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra darbā, aicinot Ungāriju kļūt par pilntiesīgu centra dalībvalsti.
Abu valstu prezidenti pārrunāja tiesiskuma situāciju Eiropā. Levits uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi panākt, lai Eiropā tiesiskuma pamatprincipi tiek izprasti vienādi, un šo principu precizēšana būtu Eiropas Savienības (ES) Tiesas uzdevums. Latvijas un Ungārijas prezidenti bija vienisprātis, ka konstitucionālo un kultūras tradīciju, kā arī vērtību izpratnes daudzveidība ir svarīga eiropeiskās identitātes iezīme, kas padara Eiropu tik pievilcīgu cilvēku acīs.
Īpaša uzmanība sarunā pievērsta Trīs jūru iniciatīvai, kas apvieno 12 valstis kopīgiem projektiem, savienojot Baltijas, Melno un Adrijas jūru. Tā kā Latvija gatavo Trīs jūru iniciatīvas samitu un Biznesa forumu Latvijā 2022.gada jūnijā, tika pārrunāta ciešāka Trīs jūru iniciatīvas dalībvalstu un stratēģisko partneru sadarbība. Ungārijas prezidents uzsvēra, ka saskata Trīs jūru iniciatīvas kā būtisku reģiona sadarbības veicinātāju.
Runājot par ārpolitikas un drošības politikas aktualitātēm pie ES robežas, Valsts prezidents uzsvēra, ka Baltkrievijas līdera Aleksandra Lukašenko režīma veiktajiem hibrīduzbrukumiem uz Baltkrievijas un ES robežas arī turpmāk ir jāsaskaras ar stingru rīcību no ES puses, īstenojot attiecīgas sankcijas. Tāpat nepieciešams pārskatīt novecojušo ES migrācijas regulējuma ietvaru, paredzot vērsties pret migrāciju kā ieroci kādas valsts hibrīduzbrukumā pret citām valstīm.
Levits arī izteica bažas par Krievijas militāro spēku koncentrēšanos pie Ukrainas robežām, uzsverot nepieciešamību ES būt gatavai jauniem ierobežojumiem attiecībā pret Krieviju, ja situācija tiktu eskalēta.
Uzsverot ES Austrumu partnerības nozīmi, Valsts prezidents sacīja, ka šogad 15.decembrī gaidāmajam Austrumu partnerības samitam jāapliecina šīs politikas stratēģiskā nozīme, un Latvija sagaida, ka samits sniegs pievilcīgas nākotnes perspektīvas visām partnervalstīm.
Tāpat abu valstu prezidenti apspriedās par ES klimata mērķiem, Latvijas un Ungārijas nostādnēm klimata pārmaiņu un ekonomikas zaļās transformācijas jautājumos.
Vienlaikus Levits atzinīgi novērtēja, ka oficiālās vizītes laikā tiks parakstīts divpusējās sadarbības līgums zinātnes, izglītības un inovāciju laukā, akcentējot vēža pētniecības lauku.
Kā ziņots, Levits trešdien uzturas oficiālā vizītē Ungārijā, kur, tiekoties ar Ungārijas valsts amatpersonām, runā par abu valstu divpusējām attiecībām NATO un ES.