Gobzema aizturēšanu komentē konstitucionālo tiesību eksperts

 
©instagram.com / @aldisgobzems

Saeimas deputāta imunitāte nedod tiesības politiķim pabeigt likuma pārkāpuma veikšanu, bet policijai tiesiskā valstī ir pienākums pārtraukt kādas tiesību normas pārkāpumu, sacīja konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Pleps.

Komentējot diskusijas, vai līdz ar opozīcijas politiķa Alda Gobzema aizturēšanu nav pārkāpts Satversmes 29.pants, kurā teikts, ka Saeimas locekli nevar apcietināt, izdarīt pie viņa kratīšanas, ne citādi aprobežot viņa personas brīvību, ja tam nepiekrīt Saeima, Pleps vērsa uzmanību, ka šis ir viens no pirmajiem šādiem gadījumiem, tāpēc nav "gatavas receptes", kā rīkoties.

Šajā situācijā būtu jāņem vērā vairāki pamatprincipi, no kuriem viens paredz - ja policija vai citas tiesībsargājošās struktūras redz, ka tiek veikts administratīvais pārkāpums vai noziedzīgs nodarījums, tad tiesībsargājošajām institūcijām ir visas tiesības rīkoties, lai to pārtrauktu un novērstu, tajā skaitā veicot administratīvo aizturēšanu, ja tāda ir nepieciešama, norādīja Pleps.

Konstitucionālo tiesību eksperts atzīmēja, ka deputātiem ir imunitāte, bet tā nenozīmē privilēģiju pabeigt sāktu tiesību normas pārkāpšanu, un tā nenozīmē, ka šādā situācijā deputātu nevarētu aprobežot bez Saeimas piekrišanas. "Policijai ir jāpilda savi pienākumi, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību," atzīmēja jurists, piebilstot, ka konkrētais gadījums ir interesants un tagad attiecībā uz to sāk veidoties prakse, kā jārīkojas.

Pēc tam, kad policija ir novērsusi pārkāpuma norisi, uz ne vairāk kā četrām stundām administratīvi aizturot Saeimas deputātu notikuma vietā pie pārkāpuma izdarīšanas, atbilstoši Satversmes 29.pantam par šādu aizturēšanu policijai ir jāziņo Saeimas Prezidijam, kas arī skatās, kas tālāk ir darāms, skaidroja Pleps. Policijai Prezidijs jāinformē, jo šis jautājums skar deputāta imunitāti.

Četras stundas ir ļoti īss laiks, lai Saeima pati pagūtu veikt efektīvu deputāta neaizskaramības kontroli, atzīmēja Pleps un norādīja, ka tāpēc arī Satversmē ir piešķirtas tiesības rīkoties Prezidijam. Savukārt tas, ka aizturēšana ir beigusies, neatņem tiesības Saeimai vēlāk dot tai novērtējumu, vai tā notikusi pamatoti vai nepamatoti pēc deputāta imunitātes principa un piemērota korekti. Parlaments savu attieksmi var paust dažādos līmeņos - Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē, parlamentā Prezidijā vai Saeimas sēdē, atzīmēja jurists, kurš skaidroja, ka administratīvā aizturēšana ir deputāta brīvības aprobežošana un tas ir deputāta imunitātes jautājums.

Komentējot jautājumu par vārda "noziegums" nozīmi Satversmes 29.pantā, kas nosaka, ka "Saeimas locekli var apcietināt, ja to notver pie paša nozieguma pastrādāšanas", Pleps pauda, ka piekrīt cita konstitucionālo tiesību eksperta Edgara Pastara paustajam, ka Satversmes jēdzieni ir jātulko autonomi un tos nevar tulkot pēc zemāka statusa juridiskiem aktiem.

Pleps skaidroja, ka augstāk minētajā normā ir "iekodēts princips", ka deputātu var ierobežot arī ar mērķi, lai sabiedrības drošības interesēs apturētu likumpārkāpuma veikšanu. Viņš akcentēja, ka policijai tiesiskā valstī ir pienākums pārtraukt jebkuru likumpārkāpumu, jo nevar būt tā, ka tiesībsargiem uz to būtu bezspēcīgi jānoskatās.

Eksperts reizē piebilda, ka ir arī juristi, kuriem šajā jautājumā ir atšķirīgs viedoklis.

Jau ziņots, ka Gobzemu pirmdienas rītā policija aizturēja Tukumā, kur viņš ar savu kampaņas autobusu bija ieradies, lai sāktu reklamēto protesta akciju.

Gobzemu vēlāk atbrīvoja no policijas iecirkņa, un pret viņu sākti divi administratīvo pārkāpumu procesi. Viens process sākts par nepakļaušanos amatpersonu likumīgajām prasībām un otrs - pēc likuma "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" pārkāpumiem. Tāpat sākti vairāki administratīvo pārkāpumu procesi pret citiem nesankcionētās sapulces dalībniekiem, un tiks vērtēta arī pārējo sapulces dalībnieku atbildība.

Pirmdienas pēcpusdienā Gobzems ieradās Ventspilī, kur viņu policija atkal aizturēja. Vēlu vakarā viņš tika īslaicīgi aizturēts arī Liepājā, kur notikusi kārtējā deputāta oficiāli nesaskaņotā protesta akcija.

Kā situāciju skaidroja Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks, Latvijā nav nevienas likuma normas, kas ļautu deputātiem netraucēti pārkāpt likumu un pieļautu visatļautību. Komentējot diskusijas, vai līdz ar Gobzema aizturēšanu nav pārkāpta viņa imunitāte, Ruks skaidroja, ka Gobzems nav apcietināts par kādu noziegumu, bet īslaicīgi aizturēts par administratīvu pārkāpumu.

"Šis vienmēr būs diskutabls jautājums, taču nav normu, kas ļautu deputātiem netraucēti pārkāpt likumu, proti, šajā gadījumā - ignorēt policijas likumīgās prasības pārtraukt administratīvo pārkāpumu," uzsvēra VP priekšnieks.

Gobzema izreklamētie politiskie pasākumi nebija pieteikti oficiālajā kārtībā, tāpēc policisti vērsās pie parlamentārieša un lūdza viņu pārtraukt pretlikumīgās darbības, kas netika darīts. Attiecīgi Gobzems nepildīja policijas likumīgās prasības, kas ir administratīvs pārkāpums, skaidroja Ruks.

"Manā skatījumā, deputātam jābūt piemēram pārējai sabiedrībai, ievērojot likumus. Ko tad darīt, ja tiek rupji pārkāpti likuma normas? Vai ir pilnīgi pieļaujama rīcības brīvība? Noteikti, ka nē. Tas nav loģiski. Ja esi deputāts, tad tev ir atļauts viss tas pats, kas pārējiem Latvijas iedzīvotājiem. Iedomājieties situāciju, ja kāds deputāts vadītu automašīnu spēcīgā alkohola reibumā un vēl atteiktos no ekspertīzes. Arī tad viņš būtu jāaiztur, un nebūtu laika gaidīt kādus Saeimas lēmumus," skaidroja Ruks.

Ruks norādīja, ka policijas rīcība nekavēja Gobzema kā deputāta darbu, bet īslaicīgās aizturēšanas vienīgais mērķis bija nepieļaut pulcināt vēl vairāk cilvēkus ārkārtējās situācijas laikā, kad valstī ir epidemioloģiskās drošības riski.