Feldmanis: Publiskajiem iepirkumiem jābūt maksimāli caurspīdīgiem un pārskatāmiem

 
©Kaspars Krafts / F64

Publiskajiem iepirkumiem jābūt maksimāli caurspīdīgiem un pārskatāmiem, visiem pretendentiem un pretendenta apakšuzņēmējiem - pārbaudāmiem, par Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Krišjāņa Feldmana (JKP) pausto šodien pēc komisijas sēdes informēja parlamenta Preses dienestā.

Politiķis akcentē, ka šāda pieeja ir visas sabiedrības interesēs. Komisija sēdē šodien turpināja galīgajā lasījumā skatīt grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz pilnveidot pretendentu izslēgšanas kritērijus, lai tādējādi veicinātu godprātīgu kandidātu un pretendentu dalību publiskajos iepirkumos.

Grozījumi paredz paplašināt iepirkuma pasūtītāja iespējas izslēgt kandidātu vai pretendentu. Tostarp plānots, ka kandidātu varēs izslēgt, ja tas ar citiem piegādātājiem būs vienojies un šādas vienošanās būs vērstas uz konkurences kavēšanu, ierobežošanu vai deformēšanu konkrētajā iepirkumā. Tāpat kandidātu varēs izslēgt uz trīs gadiem, ja tas savā profesionālajā darbībā būs pieļāvis būtiskus pārkāpumus, kā dēļ ir pamatoti apšaubāma tā godprātība atbilstoši izpildīt līgumu.

Kā norāda Feldmans, komisijas ieskatā trīs gadu izslēgšanas termiņš ir samērīgs, ņemot vērā, ka Igaunijā un Lietuvā jau pašlaik ir noteikts ilgāks izslēgšanas posms no dalības iepirkumos. Savukārt Eiropas Savienības direktīva par publisko iepirkumu paredz dalībvalstīm iespēju izslēgt komersantus uz laiku līdz pieciem gadiem.

Plānots arī noteikt, ka kontrole un izslēgšanas iemeslu pārbaude turpmāk attieksies uz visiem pretendenta norādītajiem apakšuzņēmējiem. Tāpat paredzēts pārbaudīt ziņas par pretendenta patieso labuma guvēju, tai skaitā nodokļu informāciju.

Likumprojekts paredz arī izveidot līgumu reģistru, kas nozīmē, ka vienuviet būs pieejama detalizēta un aktuāla informācija par noslēgtajiem iepirkuma līgumiem, tajos veiktajiem grozījumiem, kā arī to izpildi.

Komisija vēl turpinās skatīt trešajam lasījumam iesniegtos priekšlikumus.

Kā ziņots, partiju apvienība "Jaunā Vienotība" (JV) vērsīsies pie koalīcijas partneriem, lai vienotos, ka tiktu bloķēti Publisko iepirkumu likuma grozījumiem iesniegtie papildinājumi, kuros partija saskata "būvnieku karteļa amnestijas" mēģinājumus.

Kā aģentūru LETA informēja JV, pašlaik Saeima skata Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos priekšlikumus Publisko iepirkumu likumā, kuru mērķis esot panākt, ka publiskās un privātās partnerības iepirkumos drīkst piedalīties tikai godprātīgi pretendenti. Tomēr deputāti Viesturs Liepkalns (AP), Ralfs Nemiro un Ivars Zariņš (S) iesnieguši priekšlikumus, kas piedāvājot mīkstināt prasības dalībai publiskos iepirkumos uzņēmumiem, par kuru godaprātu ir pamatotas aizdomas.

Partijas "Vienotība" valdes loceklis, Saeimas deputāts Kārlis Šadurskis norādījis, ka JV stingri iebilst pret mēģinājumu Saeimā grozīt FM sagatavotos likuma grozījumus, jo Konkurences padomes atklātā būvnieku karteļa lieta atklāja miljoniem vērtus sadārdzinājumus, ko uzņēmēju negodīgas vienošanās dēļ nācies pārmaksāt no publiskajiem līdzekļiem, tai skaitā no Eiropas Savienības fondu finansējuma.

Pēc viņa teiktā, karteļa vienošanās ir radījusi gan precīzi nomērāmus finansiālos zaudējumus, gan arī radījusi riskus Latvijas reputācijai. Viņaprāt, FM sagatavotie un valdībā apstiprinātie Publisko iepirkuma likuma grozījumi paredz skaidru rīcību, kas izslēdz iespēju šādām vērienīgām krāpniecības shēmām nākotnē.

"Diemžēl, Saeimas atbildīgajā komisijā šobrīd ir mēģinājumi virzīties tieši pretēji un pieņemt tādus likuma grozījumus, kas faktiski amnestēs būvnieku karteļa dalībniekus pirms vispār spēkā stājušies karteļa dalībniekus iegrožojoši noteikumi," sacījis Šadurskis.

Līdzīgi izteicies Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis, tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kurš norādījis, ka JKP iebilst pret karteli un tā ierobežošanai virzīja grozījumus, kas gan neguva koalīcijas deputātu atbalstu. Koalīcijā panākta vienošanās vēl atsevišķi spriest par godīgas konkurences nodrošināšanu, kas ir starpinstitūciju - Ekonomikas ministrijas, Iepirkumu uzraudzības biroja un Konkurences padomes - atbildībā, pauda Bordāns.