Kariņš: Vainīgos par pirmā vakcīnu iepirkuma izgāšanu nosauks ģenerālprokurors

© Ģirts Ozoliņš / F64

Vainīgos par pirmā Covid-19 vakcīnu iepirkuma izgāšanu nosauks ģenerālprokurors, piektdien parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kuras uzdevums ir izzināt Latvijas valdības kļūdaino rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanas procesā, sacīja premjerministrs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība"), raksta Latvijas Radio korespondents.

Deputāti Covid-19 krīzes pārvarēšanas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē piektdien izvaicāja valdības vadītāju gan par pirmā vakcīnu iepirkuma izgāšanos, gan epidemioloģiskās drošības ierobežojumu ieviešanas procesu.

Deputāts Valērijs Agešins ("Saskaņa") norādīja uz, viņaprāt, būtiskākajām kļūdām:

"Prokuratūra ir sākusi kriminālprocesu par amatpersonu iespējamu bezdarbību saistībā ar Covid-19 vakcīnu pirmo iepirkumu. Jūs, Kariņa kungs, atzināt, ka Veselības ministrija pieļāva kļūdu. Kam konkrēti, jūsuprāt, jāuzņemas atbildība par vakcīnu pirmo iepirkumu, vai, pareizāk sakot, neiepirkumu? Jūs runājat par šo vienu kļūdu, bet es vēlos atgādināt, ka Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko atzina, ka valdības lēmums par aizliegto preču sarakstiem bijusi kļūda.

Diemžēl vairāki ministri, deputāti, ierēdņi tos aizstāvēja un pat pārmeta sabiedrībai nespēju paciesties."

Premjers sarunā ar deputātiem atskatījās uz visu pandēmijas gaitu Latvijā un Covid-19 izplatības viļņiem. Uzsverot, ka valdībai priekšrakstu pareizākajai rīcībai reizēm pietrūcis, Kariņš Veselības ministrijā pieņemtu lēmumu dēļ pamatīgi iekavēto 800 000 vakcīnu iepirkumu nosauca par kļūdu. Tāpat viņš novērtēja pirms gada pieredzētos neatļauto preču sarakstus lielveikalos. Savukārt pašlaik Kariņam trūkstot atbildes, vai var paļauties uz Covid-19 paštestu piegādātāju SIA "Ekspress laboratorija", kam plānots uzticēt paštestu piegādi par kopumā trīs miljoniem eiro. Premjers arī uzsvēra, ka ne viņam jānosauc vainīgie par nepilnu gadu seno kļūdu vakcīnu iepirkumā.

"Es jums nevaru nosaukt to amatpersonu. Es saprotu, ka Ģenerālprokuratūra vai ģenerālprokurors šo lietu izmeklē un izies tam visam cauri.

Tā laika ministre [Ilze Viņķele] ("Attīstībai/Par") zaudēja savu amatu, bet tam iemesls bija nereaģēšana uz trīs dažādiem rīkojumiem par vakcinācijas plāna izstrādāšanu. Tikai pēc tam atklājās šī te iepirkuma nepilnība.

Otrajā [Covi-19 izplatības] vilnī vispār nebija vienprātības Ministru kabineta līmenī, vai vajag ieviest ierobežojumus. Ļoti smagu diskusiju rezultātā risinājums bija par preču ierobežotu sortimentu, lai nebūtu priekšrocība lielveikalam, kas ir atvērts tur nopērkamās pārtikas dēļ, pret mazajiem veikaliem, kas toreiz bija slēgti. Tāpēc veidoja tos preču sarakstus. Bija ļoti neveiksmīgi, ka lielveikalos neļāva nopirkt vienu vai otru preci. Es šo raksturotu kā vienu no neveiksmēm. Mēs no tā gājām prom un neesam atkal ieviesuši," stāstīja Kariņš.

Latvijā

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.