ZZS: Levita piedāvātās "reformas", kas paredz valdības ieceltus valsts ministrus, ir dārgas un nepārdomātas

Kā informēja ZZS pārstāve Dace Kārkliņa, partiju apvienības ieskatā šādu izmaiņu sekas būs jauni birokrāti, kas nenesīs atbildību tautas un Saeimas priekšā.

ZZS līdzpriekšsēdētājs Edgars Tavars norāda, ka Valsts prezidenta argumenti liecinot, ka viņš esot vērsis uzmanību īpaši uz Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) vadītā Ministru kabineta mazspēju. Politiķis uzsver, ka piekrīt šim "secinājumam", jo tas īpaši izgaismojies, valdībai "haotiski cīnoties ar pandēmiju un sasniedzot rekordzemu sabiedrības uzticēšanās līmeni".

"Tomēr rodas jautājums - vai risinājums būtu jauni valdības locekļi? Vai arī jāatzīst, ka šī valdība ir sevi izsmēlusi un būtisku izrāvienu vai darbības stila maiņu nesagaidīt?," izplatītajā paziņojumā vaicā ZZS līdzpriekšsēdētājs. Neesot skaidrs, kā valsts ministri bez balsstiesībām valdības sēdēs risinās Levita norādīto problēmu, ka Latvijā vērojams politiskās un reformu kapacitātes deficīts, norāda ZZS.

Partiju apvienībā vērš uzmanību, ka Valsts prezidenta iniciatīva paredz, ka valsts ministrus pēc Ministru prezidenta ieteikuma iecels Ministru kabinets, līdz ar to šie "kvazi-izpildvaras" pārstāvji nebūs atbildīgi par savu darbību "Saeimas - tautas priekšstāvja un likumdevēja - priekšā".

ZZS arī citē Levita norādi, ka "valsts ministra institūta ieviešana varētu sekmēt lielāku stabilitāti Ministru kabineta darba organizēšanā, kas nebūtu tieši atkarīga no Saeimā pārstāvēto politisko spēku ietekmes".

"Šāds uzstādījums liek uzdot jautājumu, vai valdības stabilitātes garants būs savējo (valdošās koalīcija partijām pietuvinātu) cilvēku iecelšana valsts ministru amatos? Vai Latvijas pilsoņu ievēlētie tautas priekšstāvji ir dalāmi "pareizajos" un "nepareizajos", atkarībā no tā, kādu politisko spēku pārstāv - valdību veidojošo partiju vai opozīcijas partiju?" paziņojumā pauž Zaļo un zemnieku savienība.

Komentējot Levita redzējumu, ka jomas, kur, viņaprāt, būtu nepieciešama valsts ministru iecelšana, būtu bērnu un ģimenes politiku un digitālo politiku. ZZS piekrīt, ka tās ir valsts labklājībai svarīgas politikas, tomēr šaubās, vai valsts ministrs, kas darbojas tikai konkrētās valdības pilnvaru laikā, turklāt bez balsstiesībām valdības sēdēs, var risināt šos jautājumus, kuriem nepieciešama pastāvīga, nevis vienreizēja uzmanība.

Partiju apvienībā arī atzīmē, ka Valsts prezidents, sagatavojot likumprojektu, neesot sniedzis "pat aptuvenus" aprēķinus par iespējamo ietekmi uz valsts budžetu.

Kā ziņots, modernai pārvaldībai ir nepieciešami valsts ministri ar skaidru politisko atbildību par pārnozaru jomām, uzskata Valsts prezidents Egils Levits. Prezidents uzsvēra, ka viena no pārvaldības problēmām Latvijā ir valsts mazspēja politiski pārzināt un efektīvi vadīt starpnozaru politikas jomas.

"Esmu rosinājis Ministru kabineta (MK) iekārtas likumā paredzēt, ka Ministru kabinets pēc Ministru prezidenta priekšlikuma uz MK pilnvaru laiku vai noteiktu termiņu var iecelt vienu vai vairākus valsts ministrus. Valsts ministru iecelšana būtu pieļaujama, lai nodrošinātu pienācīgu izpildvaras horizontālo sadarbību un Ministru kabineta noteikto prioritāšu efektīvu ieviešanu," rakstīts vēstulē Saeimai.

"Bērnu un ģimenes politika un digitālā politika ir tikai dažas jomas, kurās ir pietrūcis šādas starpnozaru sadarbības un politiski atbildīgas valsts amatpersonas par jomas politikas veidošanu un īstenošanu. Šiem jautājumiem nepieciešams pievērst daudz lielāku uzmanību, un to sekmētu valsts ministra institūta ieviešana mūsu valdības struktūrā," Valsts prezidents paudis vēstulē.

Publikāciju apmaksā politisko partiju apvienība “Zaļo un zemnieku savienība”