Šodien Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) dome un Latvijas lielo pilsētu vadītāji gatavi sarunai ar premjeru un finanšu ministru, aizstāvot savu pozīciju par nodokļu ieņēmumu prognozēm. Iespējams, būtisks šajā jautājumā būs arī koalīcijas partneru Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) brīdinājums "noraut stopkrānu" budžeta veidošanas gaitā, ja starp valsti un pašvaldībām netiks raksts kompromiss. Pašvaldības vēlas, lai smagajos krīzes apstākļos valdība tām 100% garantētu nodokļu ieņēmumu prognozes, piemaksājot tās summas, ko nākamgad neizdosies iekasēt. Taču valsts pagaidām izteikusi priekšlikumu garantēt tikai 92% no prognozēm, ko LPS vadība sauc par "nepieņemamu" risinājumu.
LPS priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis Neatkarīgajai neslēpa, ka smagākais ir jautājums par iedzīvotāju ienākuma nodokli, jo tieši tas veidojot pašvaldību pamata ieņēmumus. "Valsts prognozē, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklī pašvaldības nākamgad iekasēs 590,4 miljonus latu, savukārt nekustamā īpašuma nodoklī — 91,7 miljonus. Pašvaldību novērojumi liecina, ka nodokļu maksātāju disciplīna kļūst arvien vājāka. Nekustamā īpašuma nodoklī jau šogad ieņemts par apmēram 30 miljoniem latu mazāk nekā bija plānots," skaidro A. Jaunsleinis. Viņš arī lēsa, ka, pieaugot NĪN likmei, nākamgad daudziem šā nodokļa nomaksāšana var kļūt vēl sarežģītāka, kas nozīmēs, ka pašvaldību kases pildīsies slikti. Tieši tādēļ LPS vēlas, lai valsts savas nodokļu prognozes pašvaldībām garantētu 100%, kas nozīmētu, ka valsts pašvaldībām "piemaksātu" starpību starp prognozēm un reāli iekasētajām summām.
"Ja jau valsts ir tik pārliecināta par savām provizoriskajām aplēsēm, tai nevajadzētu arī baidīties šīs summas garantēt," rezumēja eksperts. A. Jaunsleinis atzina, ka krīzes apstākļos pašvaldībām un valstij ir jāmāk panākt kompromisi, tādēļ LPS būtu gatava meklēt vidusceļu starp valsts piedāvāto 92% garantiju un pašvaldībām nepieciešamajiem 100%.
Arī valdību veidojošās ZZS Saeimas frakcijas līderis Augusts Brigmanis pauda viedokli, ka "sevi cienoši politiķi vienmēr meklē kompromisu. Turklāt tieši pašvaldības ir cilvēkiem vistuvākās, tādēļ, apgriežot izdevumus visās iespējamajās jomās, valdībai atsevišķos punktos tomēr būtu jāizrāda labā griba". Komentāru, ka ZZS varētu "noraut stopkrānu", ja starp valsti un pašvaldībām netiks rasts kopsaucējs, A. Brigmanis raksturoja kā iespējamu aizķeršanos budžeta veidošanā. "Neapšaubām to, ka budžets ir jāpieņem līdz 20. decembrim, un mēs negrasāmies šo procesu apzināti kavēt. Taču, ja valdība šodien neradīs kompromisu ar pašvaldībām, ZZS atkal vēlēsies tikties ar premjeru un klāstīs savus argumentus, un tas radīs zināmu vilcināšanos," neslēpa A. Brigmanis.