Rinkēvičs: Ja mēs nebūtu NATO, domāju, ka mēs diskutētu par sarežģītākiem izaicinājumiem

Rīgā gaidāmā NATO ārlietu ministru sanāksme simboliski demonstrēs alianses dalībvalstu vienprātību par Baltijas reģiona, arī Latvijas, drošību, norādīja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš atzīmēja, ka NATO ārlietu ministru sanāksme notiek precīzi 15 gadus pēc NATO samita 2006.gadā Rīgā. Toreiz samits lielā mērā bija ļoti simbolisks, jo tas pirmo reizi notika valstī, kura 50 gadu bija okupēta, atguva savu neatkarību un iestājās NATO.

Ministra ieskatā, tas bija simbolisks apliecinājums, ka visas NATO dalībvalstis ir līdzīgas un nav nekādas atšķirības starp "jaunajām" un "vecajām" dalībvalstīm. Toreiz galvenais jautājums bija situācija Afganistānā un operācija Irākā, lai gan tā bija nevis alianses, bet daudzu sabiedroto operācija.

Rinkēvičs uzsvēra, ka NATO ārlietu ministru sanāksmes darbakārtība ir bagāta un tas arī parāda, cik daudz aizvadīto 15 gadu laikā ir pieauguši dažādi riski. Ministrs norādīja, ka NATO, iespējams, ir daudz vairāk nodarbināta gan ar dalībvalstu aizsardzību, gan ar plašāku, globālu problēmu risināšanu nekā pirms 15 vai 20 gadiem.

"Mēs pat nevaram to salīdzināt ar Auksto karu, kura laikā NATO bija ļoti skaidra misija - stāvēt pretī Varšavas blokam, padomju režīmam, aizsargāt savas dalībvalstis. Tagad šis problēmu loks ir plašs, un var salīdzināt no samita Rīgā līdz sanāksmei, kā ir mainījusies darbakārtība, kā ir mainījusies starptautiskā vide," norādīja ministrs.

Pēc Rinkēviča paustā, tas, ka Rīgā notiks NATO ārlietu ministru sanāksme, ir saistīts ar divām lietām. Tas ir simboliski, ņemot vērā, ka Latvija ir viena no Austrumu flanga valstīm. Šeit ir izvietota NATO kaujas grupa. Simboliski tas vēlreiz demonstrē alianses dalībvalstu vienprātību par Baltijas reģiona drošību.

"Tas, manuprāt, ir skaidrs politisks signāls un apliecinājums. Ne mazāk svarīga loma ir tam, ka mēs esam to valstu vidū, kas aizsardzībai atvēl vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Darbakārtībā ir jautājumi, kas būtiski Latvijai. Mums ir svarīgi, lai stratēģiskajā koncepcijā vēlreiz būtu stingri nostiprināts princips, ka visu dalībvalstu teritoriālā aizsardzība ir prioritāte numur viens," sacīja ārlietu ministrs.

Tāpat viņš norādīja, ka, lai gan tas nebūs NATO ārlietu ministru sanāksmes jautājums, Latvijai ir būtiski, lai NATO pagarinātu savu paplašināto klātbūtni Latvijā līdz 2023.gadam. Tāpat Latvijai ir ļoti svarīgi, lai turpinātos dialogs un atbalsts Ukrainai un Gruzijai, kā arī būtu maksimāli cieša alianses sadarbība ar Zviedriju un Somiju.

Savukārt, runājot par Latvijas ieguvumiem no dalības NATO, Rinkēvičs atzīmēja, ka visas lietas top skaidras, kad tās var salīdzināt un novērtēt no attāluma. Viņš uzsvēra, ka, kamēr mēs dzīvojam noteiktā laika nogrieznī, mums dažreiz ir grūti paskatīties uz situāciju no putna lidojuma.

"Es varētu uzdot pretjautājumu. Iedomājaties, kas būtu, ja mēs nebūtu NATO dalībvalsts un situācija Eiropā, kā arī pasaulē attīstītos pēc pašreizējā scenārija? Domāju, ka mēs būtu daudz nervozāki. Ja salīdzina, kas notiek tajos reģionos, kuros ir valstis, kas vēlējās iestāties NATO, bet nepaspēja vai nevarēja kaut kādu problēmu dēļ, mēs joprojām esam drošākajā situācijā," sacīja ministrs.

Viņa ieskatā, tas nenozīmē, ka Latvija var neko nedarīt - rūpes par savu drošību un aizsardzību nebeigsies nekad, kamēr eksistē valsts. Salīdzinoši, pēc Rinkēviča paustā, mēs esam droši, tomēr mums ir jāstrādā, lai saglabātos transatlantiskās saites, ASV loma Eiropā, lai nebūtu pārāk plašas pretrunas atsevišķos jautājumos ar sabiedrotajiem.

"Joprojām mēs esam salīdzinoši labākajā drošības situācijā, kāda ir iedomājama, bet, ja mēs pastāvīgi nestrādāsim un par to nerūpēsimies, tas var mainīties. Sanāksme ir zināms ieguldījums, jo par sevi ir jāturpina atgādināt un strādāt. Ja mēs nebūtu NATO, domāju, ka mēs diskutētu par daudz un dažādiem izaicinājumiem, kas būtu daudz smagāki un sarežģītāki," norādīja ministrs.