Saeimā izceļas debates par opozīcijas un koalīcijas viedokļu atspoguļojuma balansu sabiedriskajos medijos

© la.lv / Ekrānuzņēmums

Saeimā debatējot par likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam", šodien izcēlās diskusija par opozīcijas un koalīcijas viedokļu it kā neproporcionālu atspoguļojumu sabiedriskajos medijos.

Opozīcijas deputāts Aldis Gobzems (LuK) bija iesniedzis priekšlikumu pārdalīt relatīvi nesen izveidotajai Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) plānoto finansējumu valsts budžeta deficīta mazināšanai. Politiķis to skaidroja ar to, ka mediji, kuri saņem finansējumu no valdības, ir "maigi" pret varu, jo tā dod naudu, bet opozīciju "lamā un izķēmo".

Debatē iesaistījās arī opozīcijas deputāts Viktors Valainis, paužot viedokli, ka SEPLP darbojas godprātīgi cilvēki, tomēr esot jautājumi, kuriem jāpievērš pastiprināta uzmanība, piemēram, opozīcijas un koalīcijas politiķu viedokļu atspoguļojuma regularitāte. Viņš atzīmēja, ka sabiedriskie mediji ir izgājuši no reklāmas tirgus un tiem jāatspoguļo visaptverošs viedoklis.

Valainis atklāja, ka Zaļo un zemnieku savienība veica nelielu analīzi un atklāja, ka diskusiju raidījumos vai raidījumos, kuros politiķiem ļauj paust viedokli, tādā privātajā medijā kā "TV24" balanss starp opozīcijas un koalīcijas politiķiem ir aptuveni puse uz pusi, tur politiskie spēki netiekot šķiroti.

Savukārt sabiedriskajā medijā, kurā arī par naudu reklāmu nevar nopirkt, tādā raidījumā kā "Rīta panorāma" politiķu viedokļi dalās citādi - 88% ir no koalīcijas un 12% no opozīcijas. "Tā neatkarīgais medijs atspoguļo politiskos viedokļus," akcentēja opozicionārs, piebilstot, ka Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" proporcija esot vēl sliktāka - attiecīgi opozīcijas viedoklis tiek atspoguļots mazāk nekā 10% apmērā.

Viņaprāt, SEPLP būtu šim jautājumam jāpievērš īpaša uzmanība. Tāpat nepieciešams skaidrojums un vadības analīze par šo statistiku, jo tas nav normāli, uzskata deputāts.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš skaidroja, ka Latvijas Televīzija "dreifē brīvā lidojumā", jo īsti neesot, kas to var regulēt. SEPLP to nevarot un arī deputāti nevar iejaukties redakcionālajā brīvībā, tāpēc pēc iespējas ātrāk esot nepieciešams ombuds, kam varēs sūdzēties, klāstīja Kaimiņš.

Arī "Republikas" līderis Vjačeslavs Dombrovskis piekrita, ka šie skaitļi izklausās "ekstremāli", un šo jautājumu būtu "jāpaceļ". Viņaprāt, sabiedriskie mediji varētu veikt aprēķinus un tos publicēt, lai ikviens var iepazīties ar šādu statistiku. Ļoti iespējams, šādu statistiku sabiedriskajiem medijiem vajadzētu publicēt ar zināmu regularitāti, piebilda Dombrovskis.

Balsojumā vairākums deputātu lēma noraidīt Gobzema priekšlikumu, kas paredzēja SEPLP 2022.gadā iezīmēto finansējumu novirzīt valsts budžeta deficīta mazināšanai.