Opozīcijas deputāti pauž bažas par Sabiedrības integrācijas fonda izlietojumu
Saeimas opozīcijas deputāti šodien debatēs pauda bažas par Sabiedrības integrācijas fondam (SIF) pieejamā finansējuma izlietojumu un par organizācijas darbības atbilstību tās darbības sākotnējiem mērķiem.
Saeimas vairākums šodien noraidīja deputāta Alda Gobzema (LuK) priekšlikumus likumprojektā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024.gadam", kas paredzēja nepiešķirt papildu ap 1,43 miljonus eiro Ministru kabinetam un 1,08 miljonus eiro SIF.
Politiķis pauda viedokli, ka SIF līdzekļi nepanākšot sabiedrības saliedētību un ka organizācijai piešķirto līdzekļu mērķis esot "uzpirkt varai lojālus cilvēkus". Gan Gobzems, gan deputāte Ļubova Švecova (LPV) pārmeta, ka SIF vadībai ir saikne ar konkrētu koalīcijas politiķi. SIF vada "Latvijas attīstībai" līdera Jura Pūces sieva Zaiga Pūce.
Parlamentārietis Viktors Valainis (ZZS) piebalsoja, apgalvojot - tā kā koalīcijas padome lems, tā arī SIF sadalīšot naudu.
Deputāte Evija Papule (R) pauda, ka būtu jāpārskata SIF darbība un nosaukums, jo SIF vairs nestrādājot pie organizācijas sākotnējā mērķa - sabiedrības integrācijas, bet veic, piemēram, naudas sadali nevalstiskajām organizācijām.
Kultūras ministrijas (KM) parlamentārais sekretārs, Saeimas koalīcijas deputāts Ritvars Jansons (NA) pauda, ka SIF veic Saeimas pieņemtā likumā noteiktās funkcijas. Iespējams rosināt izmaiņas SIF darbībā, taču fondam ir jābūt, lai sniegtu atbalstu komercmedijiem, pauda Jansons. Ja šis uzdevums nebūtu uzticēts SIF, tad opozīcija pārmestu, ka KM ierēdņi šaurā lokā dala līdzekļus medijiem, norādīja politiķis.
Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis (R) norādīja, ka SIF budžetā kopumā esot paredzēts ap 18 miljoniem eiro, kas ir trīs reizes lielāka summa nekā tā, kas paredzēta pēc gaidāmajām 14.Saeimas vēlēšanām. Politiķim esot radies jautājums, kā mediju, kuri saņem finansējumu no SIF, saturu ietekmē šis naudas avots.
Deputāte Ramona Petraviča (PCL) atbalstīja to, ka papildu līdzekļi netiktu piešķirti valdības darbībai, jo valdība "neveic pietiekamu ieguldījumu nabadzības apkarošanā laikā, kad minimālā pensija ir nepilni 150 eiro". Tāpat netiekot palīdzēts apmēram 400 000 cilvēku, kuri atrodas uz nabadzības robežas, klāstīja politiķe, kura pati vēl nesen vadīja Labklājības ministriju.