Prezidents Rīgas pilī tiksies ar NATO ģenerālsekretāru

Valsts prezidents Egils Levits 29.novembrī Rīgas pilī tiksies ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.

Paredzēts, ka pēc tikšanās, kas notiek dienu pirms NATO ārlietu ministru sanāksmes Rīgā, notiks Levita un Stoltenberga kopīga preses konference.

Jau ziņots, ka no 30.novembra līdz 1.decembrim Rīgā notiks NATO ārlietu ministru sanāksme, kur līdzās aktuālo drošības izaicinājumu risināšanai tiks pārrunāta sadarbība ar partneriem un Eiropas Savienību, kā arī sāks diskusijas par alianses jauno stratēģisko koncepciju, aģentūru LETA iepriekš informēja Ārlietu ministrija (ĀM).

Ministrijā uzsvēra, ka kopš 2006.gadā Rīgā rīkotā NATO samita ir pagājuši 15 gadi, un šajā laikā drošības vide ir ievērojami mainījusies. Apdraudējums skar ne tikai alianses valstis, bet arī visu demokrātiskās vērtībās un likumā balstīto pasaules kārtību. Krievijas īstenotā Krimas militārā aneksija un agresija Ukrainas austrumos ir iedragājusi starptautiskās drošības arhitektūru, radot draudus eiroatlantiskajai drošībai.

Ķīnas pieaugošā ietekme ir sistemātisks izaicinājums noteikumos balstītajai starptautiskajai kārtībai. Aizvien spēcīgāk alianse saskaras ar kiberuzbrukumiem, hibrīdo apdraudējumu, iejaukšanos vēlēšanu procesos, ķīmiskajiem uzbrukumiem, masveida dezinformācijas kampaņām un jaunu, postošu tehnoloģiju ietekmi uz cilvēces drošību. Vienlaikus pie NATO ārējās robežas šobrīd tiek īstenots hibrīduzbrukums, kurā Lukašenko režīms savu politisko mērķu sasniegšanai izmanto trešo valstu pilsoņus.

Alianse ir veiksmīgi spējusi pielāgoties mainīgajai drošības videi. Latvija augstu novērtē sabiedroto ieguldījumu NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā, kā arī NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācijā Baltijas valstīs. Papildus esošajām politiskās un militārās atturēšanas un aizsardzības spējām ir jāatrod jauni risinājumi, par ko spriedīs NATO ārlietu ministru sanāksmes dalībnieki Rīgā, norādīja ministrijā.

Globālā pandēmija ir nopietns izaicinājums kā Latvijā, tā pārējā pasaulē. Tomēr arī šajos sarežģītajos apstākļos ir svarīgi nodrošināt, ka NATO konsultāciju un lēmumu pieņemšanas process ir nepārtraukts, jo tas apliecina alianses rīcībspēju un uzticamību.

Par NATO ārlietu ministru sanāksmes rīkošanu Rīgā dalībvalstis vienojās krietni pirms Covid-19 pandēmijas, un pasākuma norise tiek plānota kopš 2019.gada. Latvijas sabiedrības un ārvalstu viesu veselība un drošība ir Latvijas kā uzņemošās valsts prioritāte. Pasākuma norise tiek plānota sadarbībā ar atbildīgajiem dienestiem un atbilstoši stingram Covid-19 drošības pasākumu protokolam, tai skaitā ļaujot sanāksmē piedalīties tikai vakcinētām vai Covid-19 pārslimojušas personām.

Ņemot vērā epidemioloģiskos apstākļus, tikusi ierobežota sanāksmes programma un delegāciju skaitliskais sastāvs, samazinot to līdz astoņiem cilvēkiem. Sanāksmes organizēšanā tiek nodrošināti NATO noteiktie drošības standarti. Pēc tikšanās Rīgā valstu pārstāvji dosies tālāk uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) ministru sanāksmi Stokholmā, Zviedrijā.

Sanāksmes organizēšanā atbalstu ĀM sniedz valsts drošības iestādes, Aizsardzības ministrija, Nacionālie bruņotie spēki un Militārā policija, Valsts policija, Pašvaldības policija, Rīgas dome, Veselības ministrija, Slimību profilakses un kontroles centrs, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests. Kopumā pasākuma norisē iesaistīti vairāki simti dažādu iestāžu amatpersonu, kā arī liels skaits komersantu.

Latvija ir NATO dalībvalsts kopš 2004.gada, un pievienošanās aliansei ir sniegusi iepriekš valsts vēsturē nebijušas drošības garantijas. NATO Gaisa telpas patrulēšanas operācija Baltijas valstīs un Paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas izvietošana Latvijā, kurā šobrīd piedalās desmit dalībvalstu, ir redzamākie NATO sniegtā atbalsta apliecinājumi.

Savukārt Latvija regulāri piedalās alianses bruņoto spēku mācībās ārvalstīs, kā arī militārās mācības tiek rīkotas Latvijas teritorijā. Tāpat Latvija kopā ar sabiedrotajiem un partneriem palīdz sekmēt mieru un drošību pasaulē, piedaloties NATO operācijās un misijās - šobrīd Irākā un Kosovā.

Ievērojot NATO saistības, kopš 2018.gada Latvija ir palielinājusi ieguldījumu nacionālajai aizsardzībai līdz 2% no iekšējā kopprodukta un mērķtiecīgi attīsta Nacionālos bruņotos spēkus un militārās un civilās spējas.

Kopš pievienošanās NATO Latvija ir uzņēmusies atbildību organizēt NATO pasākumus Rīgā, piemēram, NATO samitu 2006.gadā un Parlamentārās asamblejas sanāksmi 2010.gadā, kā arī vairākas darba līmeņa tikšanās.

2014.gadā Latvijā tika izveidots NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs ar mērķi stiprināt NATO dalībvalstu un sabiedroto stratēģiskās komunikācijas spējas, lai vairotu sabiedrības zināšanas par NATO un vienlaikus cīnītos pret nepatiesas informācijas izplatīšanu.