Saeima kvoruma trūkuma dēļ atliek lemšanu par ostu pārvaldības modeli

Opozīcijas deputāti nepiedalījās balsojumā par 30.priekšlikumu no kopā 107 likumprojektam uz otro lasījumu iesniegtajiem priekšlikumiem. Tā kā nebija klāt arī visi koalīcijas deputāti, tad kopējais balsotāju skaits pārbalsojumā bija 49, kas ir par vienu mazāk, nekā minimāli nepieciešamie 50 deputāti kvorumam.

Tāpēc Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA) izsludināja pārtraukumu sēdē līdz 25.novembrim.

Likumprojektu nav paredzēts skatīt nākamnedēļ, visdrīzāk, tamdēļ, ka Saeimai tad jālemj par valsts 2022.gada budžetu un ar to saistītajiem likumprojektiem.

Likuma nosaukums, kurā paredzēts veikt grozījumus, pašlaik ir "Likums par ostām", taču šodien tika atbalstīts deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) priekšlikums to pārsaukt par "Ostu likumu".

Jau vēstīts, ka šodien opozīcija "norāva kvorumu" arī pie likuma "Par pagaidu papildus prasībām Saeimas deputātu un pašvaldību domju deputātu darbam" skatīšanas, kas nosaka, ka nevakcinēti Saeimas un pašvaldību deputātu nevarēs piedalīties sēdēs. Pēc izsludinātā pārtraukuma šo likumu tomēr izdevās pieņemt.

Kā ziņots, likumprojektu sāka skatīt 4.novembra parlamenta sēdē, bet līdz šim tā netika pabeigta citu skatāmo jautājumu dēļ.

Valdības virzītie grozījumi paredz, ka šo kapitālsabiedrību kapitāldaļas pieder valstij un var piederēt arī pašvaldībai.

Pēc likumprojekta spēkā stāšanās deviņu mēnešu laikā valsts un pašvaldība vienosies par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldes funkciju veikšanai un pašvaldības līdzdalību AS "Ventas osta" Ventspils ostas pārvaldes funkciju veikšanai.

Grozījumos likumā par ostām paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija (SM), Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās - 40% SM, 20% - FM, 20% - EM un 20% - VARAM.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau pašlaik ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, likumā par ostām paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Privātā sektora līdzdalībai likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot sadarbības padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanai. Paredzēts, ka tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.

Ostu pārvaldības reforma skars Ventspils un Rīgas ostas. Liepājas SEZ saglabās savu statusu līdz 2035.gada 31.decembrim.