Bijušais Jūrmalas domes priekšsēdētājs Ģirts Trencis nolēmis vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) saistībā ar Augstākās tiesas (AT) Senāta spriedumu, ar kuru viņam par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu piespriestas 200 stundas piespiedu darba.
Trencis aģentūrai LETA pauda, ka tiesa otrajā un trešajā instancē faktiski paudusi, ka Latvijā pašvaldībām un to lēmumiem nav jēgas, un par to bijušais Jūrmalas mērs gatavos prasības pieteikumu ECT.
Kā ziņots, 2008.gada martā "Jūrmalas slimnīcas" dalībnieku ārkārtas sapulcē Trencis kā pašvaldības vienīgais pārstāvis nolēmis slēgt mierizlīgumu kriminālprocesā, kurā apsūdzība iepriekš konstatējusi, ka SIA "Jūrmalas slimnīca" bijušā valdes priekšsēdētāja Jura Tračuma noziedzīgo darbību rezultātā slimnīcai nodarīts materiāls kaitējums 23 660 latu apmērā. Tiesa atzina, ka, pieņemot šo lēmumu, amatpersona samazinājusi pašvaldības kapitālsabiedrībai atlīdzināmo kompensāciju līdz 11 000 latu, tādējādi slimnīcai un pašvaldības budžetam kopumā radot zaudējumus ne mazāk kā 12 660 latu apmērā, un šāds mierizlīgums, kas noslēgts, pamatojoties uz minēto lēmumu, ir pretrunā likuma prasībām.
"Tiesas spriedumā bija frāze, ka Latvijā pašvaldības lēmumiem nav jēgas, taču šim lēmumam bija nozīme," sacīja Trencis, norādot, ka valstī ar pašvaldībām nerēķinās nekad - ja jāsamazina finansējums, tad tas notiek uz pašvaldību rēķina, arī nodokļu slogs tiek palielināts uz pašvaldību rēķina.
Trencis spriedumu nosauca par absolūti nepatiesu un norādīja, ka princips nerēķināties ar pašvaldībām esot iesakņojies ne vien valsts pārvaldē, bet arī tiesu varā, tādēļ viņš nākamā gada laikā vērsīsies ECT. Vienlaikus bijušais Jūrmalas domes priekšsēdētājs atkārtoti pauda gatavību pildīt AR senāta spriedumu un nostrādās viņam piespriestās 200 stundas piespiedu darbā. Tuvākajās nedēļās bijušais mērs plāno nokārtot nepieciešamās formalitātes šī darba veikšanai.
Kā ziņots, Augstākās tiesas (AT) Senāta Krimināllietu departaments 15.novembrī noraidīja Trenča kasācijas sūdzību par Rīgas apgabaltiesas notiesājošo spriedumu, ar kuru viņam 6.maijā par ļaunprātīgu dienesta stāvokļa izmantošanu tika piespriestas 200 stundas piespiedu darba, kā arī aizliegums vienu gadu ieņemt amatus valsts un pašvaldību iestādēs. Šis nolēmums vairs nav pārsūdzams.
Jūrmalas prokuratūra šo krimināllietu izskatīšanai tiesā nodeva pērn 6.februārī. Galīgā apsūdzība Trencim tika uzrādīta pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas - par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja tās izraisījušas smagas sekas vai ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā. Minētais likuma pants kā sodu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem, piespiedu darbu vai naudassodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs 2008.gada rudenī Jūrmalas pilsētas prokuratūrai nosūtīja tā paša gada jūnijā sāktā kriminālprocesa materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības bijušo Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāju un toreizējo Jūrmalas domes priekšsēdētāju Trenci par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka bijušais Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājs, būdams vienīgais pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvis SIA "Jūrmalas slimnīca" un pilnvarots pieņemt kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumus, veicis tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz viņam ar normatīvajiem aktiem piešķirto tiesību un pilnvaru apjomu un ir pretrunā ar likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteikto.
Kriminālprocesa materiāli liecina, ka 2008.gada martā "Jūrmalas slimnīcas" dalībnieku ārkārtas sapulcē Jūrmalas domes amatpersona kā pašvaldības vienīgais pārstāvis pieņēmusi lēmumu slēgt mierizlīgumu kādā kriminālprocesā, kurā apsūdzība konstatējusi, ka SIA "Jūrmalas slimnīca" bijušā valdes priekšsēdētāja Jura Tračuma noziedzīgo darbību rezultātā cietušajai - "Jūrmalas slimnīcai" - nodarīts materiāls kaitējums 23 660 latu apmērā. Pieņemot šo lēmumu, amatpersona samazināja pašvaldības kapitālsabiedrībai atlīdzināmo kompensāciju līdz 11 000 latu, tādējādi "Jūrmalas slimnīcai" un Jūrmalas pašvaldības budžetam kopumā radot zaudējumus ne mazāk kā 12 660 latu apmērā. Šāds mierizlīgums, kas noslēgts, pamatojoties uz minēto lēmumu, ir pretrunā likuma prasībām.
KNAB izmeklētājs secinājis, ka saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem un saistošajiem noteikumiem amatpersona veica pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas un šajā konkrētajā gadījumā varēja pieņemt lēmumu par izlīguma slēgšanu starp "Jūrmalas slimnīcu" un tās bijušo valdes priekšsēdētāju, bet, ievērojot arī likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteikto, rīcībai ar pašvaldības kapitālsabiedrības līdzekļiem jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.
Izvērtējot kriminālprocesa materiālus, esot pietiekams pamats uzskatīt, ka, neņemot vērā Jūrmalas domes juristu sniegtos skaidrojumus, Jūrmalas prokuratūras brīdinājumā norādīto un domes sēdēs atsevišķu deputātu izteiktos iebildumus, Trencis ar savām darbībām tīši rīkojies pretēji normatīvajiem aktiem un apzināti virzījis šāda mierizlīguma noslēgšanu, apzinoties, ka atsakās vismaz no 12 660 latu "Jūrmalas slimnīcas" un pašvaldības budžetā kopumā un ka prokuratūra ir brīdinājusi par sekām, kas var iestāties pēc šāda mierizlīguma noslēgšanas.
Tādējādi amatpersona rīkojusies pretēji saviem uzdevumiem un pienākumiem, tostarp Jūrmalas pašvaldības uzticētajam pienākumam par to, kā Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājam pārvaldīt pašvaldības kapitālsabiedrības un pieņemt pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumus, nepārkāpjot tiesību aktos noteiktās robežas, norādīja KNAB.
Kā telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" iepriekš skaidroja Trencis, Tračums bija, iespējams, pretlikumīgi sev piešķīris 23 000 latu, bet ar Jūrmalas domi slēgtais mierizlīgums bijis par summu, kas ir divas reizes mazāka, - 11 000 latu.