TIEŠRAIDE: Saeima lems par slimības pabalsta piešķiršanu ar Covid-19 saslimušām vakcinētām personām

© f64.lv, Mārtiņš Zilgalvis

Saeima šodien galīgajā lasījumā skatīs likuma grozījumus, ar kuriem paredzēts ar Covid-19 saslimušām vakcinētām personām slimības pabalstu piešķirt jau no pirmās darbnespējas dienas.

Šādu kārtību paredz trešdien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā atbalstītie grozījumi likumā "Par maternitātes un slimības apdrošināšanu", kas atzīti par steidzamiem un galīgajā lasījumā tiks skatīti šodienas Saeimas sēdē.

Plānots, ka šāda kārtība attieksies arī uz personām, kas saņēmušas klīniskās universitātes slimnīcas speciālista vai speciālistu konsilija atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19.

"Covid-19 saslimšanas gadījumu skaits strauji pieaug, un vakcinācija ir viens no galvenajiem rīkiem cīņā ar pandēmiju. Svarīgi ievērot epidemiologu norādījumus un atjaunot jau iepriekš spēkā esošos nosacījumus, taču šoreiz nodrošinot atbalstu tām personām, kurām ir sertifikāts vai atzinums par nepieciešamību atlikt vakcināciju pret Covid-19," pauda komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).

Ar grozījumiem plānots noteikt, ka no 6.novembra līdz 31.decembrim personām ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām no darbnespējas pirmās līdz trešajai dienai izsniegs darbnespējas lapu B un par šo periodu piešķirams un izmaksājams slimības pabalsts.

Ja persona būs nosūtīta veikt Covid-19 testu un analīzes būs pozitīvas, slimības pabalstu piešķirs par laiku no darbnespējas pirmās dienas līdz dienai, kad persona būs atguvusi darbspējas. Savukārt, ja analīzes būs negatīvas, bet darbnespēja turpināsies, B lapa būs noslēdzama trešajā darbnespējas dienā un atverama darbnespējas lapa A. Slimības nauda un slimības pabalsts izmaksājams vispārējā kārtībā, paredz likumprojekts.

Patlaban visām personām, saslimstot ar Covid-19 vai akūtu augšējo elpceļu infekciju, par pirmajām desmit darbnespējas dienām tiek izsniegta darbnespējas lapa A, kuru apmaksā darba devējs un, sākot ar 11.darbnespējas dienu, tiek izsniegta darbnespējas lapa B, par kuru tiek izmaksāts slimības pabalsts. Ar likumprojektu paredzēts, ka noteiktajā laika periodā pašreizējā kārtība attieksies uz personām, kurām nebūs sadarbspējīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts vai kuras nebūs saņēmušas atzinumu par nepieciešamību atlikt personas vakcināciju pret Covid-19.

Vienlaikus ar likumprojektu iecerēts noteikt, ka personas ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju, kurām piešķirtais vecāku pabalsta periods beidzas laikā no šī gada 11.oktobra un kuras ārkārtējās situācijas apstākļu dēļ nevar atgriezties darbā, varēs pieprasīt vecāku pabalsta turpinājuma izmaksu.

To varēs izmaksāt par periodu no 11.oktobra līdz dienai, kad persona sāks gūt ienākumus kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, bet ne ilgāk kā līdz šī gada 15.novembrim. Par šo periodu vecāku pabalsta turpinājumu plānots izmaksāt iepriekš piešķirtā vecāku pabalsta apmērā, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī. Vecāku pabalsta turpinājumu neizmaksās, ja persona veic saimniecisko darbību un gūst ienākumus vai viņai ir piešķirts dīkstāves pabalsts, paredz likumprojekts.

Tāpat ar grozījumiem personām ar sadarbspējīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai atzinumu par nepieciešamību atlikt vakcināciju iecerēts atjaunot slimības palīdzības pabalstu. Paredzēts, ka to varēs pieprasīt gadījumā, ja bērns vecumā līdz desmit gadiem (ieskaitot) ar Covid-19 saistītu apstākļu dēļ nedrīkst apmeklēt bērnudārzu vai mācības skolā notiek attālināti un vecākam nav iespējas strādāt attālināti. Pabalstu varēs saņemt arī par bērnu ar invaliditāti vecumā līdz 18 gadiem.

Plānots, ka pabalstu varēs pieprasīt desmit darba dienu laikā no dienas, kad karantīnas dēļ slēgta pirmsskolas izglītības grupa vai iestāde vai uzsākta mācību procesa organizēšana attālināti, vai no dienas, kad dienas aprūpes centra vai dienas centra pakalpojumi vairs nav pieejami, bet ne vēlāk kā līdz nākamā gada 31.janvārim.

Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Ar sēdes darba kārtību iespējams iepazīties šeit.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.