Latvijai ir jāturpina samazināt publiskajā sektorā nodarbināto īpatsvars

Latvijai ir jāturpina samazināt publiskajā sektorā nodarbināto īpatsvars, tādējādi tuvojoties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vidējam līmenim, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē pauda parlamentārieši.

Otrdien komisijas deputāti uzklausīja Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska vēstījumu par valsts pārvaldes vienoto atlīdzības sistēmu un nodarbināto skaita izmaiņām pēdējo trīs gadu laikā, kā arī par turpmāk plānoto vidējā termiņā. Valsts kancelejas direktors atklāja, ka pēc 2019.gadā publicētajiem datiem par OECD valstīm Latvijā publiskajā sektorā nodarbināto īpatsvars bija apmēram par diviem procentpunktiem lielāks nekā vidēji organizācijas valstīs.

"Tā [darbinieku skaita mazināšana publiskajā sektorā] būtu laba ziņa arī iedzīvotājiem, ka domājam arī par efektivitāti, ne tikai algu celšanu," komisijas sēdē sacīja tās vadītājs Reinis Znotiņš (JKP).

Vienlaikus deputāti konceptuāli atbalstīja publiskajā sektorā strādājošo algu pieaugumu, kura mērķis ir mainīt proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu, ceļot pamatalgu, bet mazinot piemaksas no esošajiem 60% uz 30%, tādējādi piesaistot pēc iespējas spējīgāku darbaspēku šajā nozarē.

Citskovskis sacīja, ka problēmas nozares atalgojumā sagādā tas, ka atlīdzības sistēma nav pārskatītā kopš 2010.gada, tāpēc nav iespējams piesaistīt kvalificētus darbiniekus, kā arī tas, ka valsts pārvaldē atalgojums augstākajiem vadītājiem ir līdz pat 38% zemāks nekā privātajā sektorā.

Tādējādi reformas mērķis ir nodrošināt varas atzaru savstarpējā līdzsvara principu, pārskatīt pašvaldību deputātu atlīdzību, balstoties uz Administratīvi teritoriālo reformu (ATR) un ieviest tirgus koeficientu ļoti pieprasītām profesijām, amatiem.

Lai to sasniegtu, paredzēta jauna mēnešalgu skala valsts pārvaldei, kas pielāgota atalgojumam darba tirgū. Tāpat individuālo mēnešalgu intervālā plānots noteikt atbilstoši kritērijiem - kvalifikācijas, kompetenču un darba snieguma līmenim, vienlaikus mēnešalgu skalu katru gadu mainot atbilstoši valsts ekonomikas attīstībai. Lai noteiktu jaunās algas, iestādēm būs jāpārklasificē amati un jāpārvērtē nodarbināto sniegums un darba apjoms.

Vienlaikus Publisko izdevumu un revīzijas komisija pēc deputāta Kaspara Ģirģena ("Republika") iniciatīvas uzticēja Citskovskim sagatavot un komisijas deputātiem nosūtīt pārskatu par publiskajā sektorā strādājošajiem pa amatu kategorijām un darbinieku vārdu, uzvārdu par saņemtajam piemaksām 2020 gadā.

Īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu, Saeima konceptuāli atbalstījusi likuma grozījumus, kas paredz atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40% algas palielinājumu.

Par apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša atalgojums paredzami varētu sasniegt apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga 2023.gadā sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.