Latvijas prezidents Egils Levits uzrunā ANO Vispārējās Konvencijas par klimata pārmaiņām konferences 26.sesijas (COP26) valstu un valdību vadītāju sanāksmē Glāzgovā aicināja valstis koncentrēties ne tikai uz klimata pārmaiņu bremzēšanu, bet arī uz pielāgošanos tām.
Kā informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane, Levits uzrunā akcentēja, ka kopš Parīzes nolīgumā paredzēto mērķu izvirzīšanas ir pagājuši seši gadi un noteiktie uzdevumi netiek pildīti kā plānots.
Prezidents uzsvēra, ka laika tam nav daudz un valstīm ir jādara viss iespējamais, lai nepieļautu temperatūras paaugstināšanos par vairāk nekā 1,5 grādiem pēc Celsija. Levita ieskatā, tā ir COP25 "minimālā programma".
Levits akcentēja, ka arī Latvijā arvien vairāk tiek izjustas klimata pārmaiņu sekas. Valsts prezidents norādīja, ka esam valsts, kurai ir 500 kilometru gara piekrastes līnija, tādēļ viens no galvenajiem riskiem, kam valstī tiek pievērsta pastiprināta uzmanība, ir krasta noārdīšanās.
"Lai gan Latvija rada tikai 0,02% no pasaules siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomiem, mēs esam apņēmības pilni pildīt Eiropas Savienības (ES) un ANO ietvaros noteiktos uzdevumus saistībā ar piesārņojuma samazināšanu. Ir nekavējoties jāsāk darbs pie seku mazināšanas. Valstu valdībām, starptautiskajām organizācijām, valsts un privātā sektora pārstāvjiem, kā arī visiem iedzīvotājiem ir kopīgi jārisina šie jautājumi. Ikviena cilvēka ieguldījumam ir nozīme," uzrunā uzsvēra prezidents.
Viņa ieskatā, ir jāpārliecina arī savu valstu iedzīvotāji, ka dabai nekaitīgāka saimniekošana ļaus sasniegt augstāku labklājības un drošības pakāpi. Prezidents norādīja, ka ir jāmainās cilvēku priekšstatiem, jo cilvēces nākotne ilgtermiņā ir atkarīga no tā, vai spēsim mainīt savu dzīvesveidu un padarīt saimniekošanu dabai nekaitīgu.
Tāpat Valsts prezidents vērsa uzmanību uz to, ka bieži vien atbalsts klimata programmām paliek gan tikai vārdos, kas novērojams arī Latvijā. Levits norādīja, ka lielu daļu savas elektroenerģijas mēs iegūstam no atjaunojamajiem energoresursiem. Savukārt gandrīz pusi valsts teritorijas klāj meži. Siltumnīcefekta gāzu izmešu apjomi uz vienu iedzīvotāju ir sarukuši gandrīz par trešdaļu salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni.
"Neskatoties uz to, mēs redzam, ka centieni aktīvi mazināt atkarību no fosilajiem kurināmajiem sastopas ar jūtamu pretestību. Tādās jomās kā enerģētika, satiksme un lauksaimniecība vēl ir atliku likām darāmā," atzīmēja Levits.
Viņš norādīja, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām nes līdzi arī sociālās izmaiņas. Valsts prezidents atzīmēja, ka dažiem tas var būt sāpīgi īsā un vidējā termiņā, tādēļ ir nepieciešams kliedēt jebkādas šaubas un skepsi par klimata pārmaiņu mazināšanas aspektiem.
Levita ieskatā, lai cilvēki vieglāk pieņemtu šīs pārmaiņas, ir jārada mehānismi, kas vismaz daļēji kompensē klimata pārmaiņu pretpasākumu radītās negatīvās sekas. Tikpat svarīgi ir panākt, ka šādu mehānismu darbībai ir visi nepieciešamie resursi. Tāpat, pēc prezidenta domām, dialogam starp zinātniekiem un uzņēmējiem jākļūst ciešākam jau šodien. Levits arīdzan norādīja, ka līdzsvarota attīstība nav iedomājama bez papildu līdzekļu ieguldīšanas videi draudzīgās tehnoloģijās.
"Strādājot pie COP26 secinājumiem jebkurā no jomām, ir jātiecas uz to, lai tautsaimniecisko sistēmu ekoloģiskie aspekti būtu balstīti nepārprotamos noteikumos, kas veicina to ievērošanu. It īpaši attiecībā uz atklātību un tirgus funkcionēšanu," savā uzrunā uzsvēra Valsts prezidents, piebilstot, ka ir laiks pāriet no skaļiem paziņojumiem uz pavisam skaidriem darbiem.