Klimata pārmaiņas ir viens no nozīmīgākajiem mūsdienu izaicinājumiem, uzskata vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP).
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) informēja, ka Glāzgovā no 31.oktobra līdz 12.novembrim notiek lielākā starptautiskā klimata pārmaiņām veltītā konference - Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 26. sanāksme jeb COP26.
Konferences mērķis ir veicināt ambiciozāku globālo rīcību klimata pārmaiņu ierobežošanā, tajā skaitā valstu apņemšanos sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050.gadam, un pielāgošanos klimata pārmaiņām, mobilizēt klimata finansējumu, kā arī turpināt darbu pie Parīzes nolīguma īstenošanas nosacījumiem.
Konference iesākas ar Pasaules līderu samitu, kura ietvaros sagaidāmi dažādi augsta līmeņa politiski paziņojumi gan par valstu individuālo rīcību un ambīcijām nacionālā līmenī siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanā un pielāgošanās klimata pārmaiņām veicināšanā, gan arī par plānoto klimata finansējumu, ko attīstītas valstis ir plānojušas piešķirt attīstības valstīm klimata pasākumu īstenošanai.
Ministru un ekspertu sarunas par jau konkrētiem turpmākajiem soļiem paredzētas tālākajā konferences gaitā no 8. līdz 13.novembrim, kad Latviju pārstāvēs Plešs un eksperti no VARAM Klimata pārmaiņu departamenta.
"Klimata pārmaiņas ir viens no nozīmīgākajiem mūsdienu izaicinājumiem, tas skar visu pasauli un sabiedrību kopumā. Ir nepieciešamas būtiskas izmaiņas klimata politikas ietvarā pasaules līmenī, lai mēs samazinātu klimata pārmaiņu radīto ietekmi uz vidi, cilvēku veselību, ekosistēmām un valstu ekonomikām. Šī ir iespēja pieņemt vēl stingrākus lēmumus un turpināt īstenot sociāli un ekonomiski pamatotas rīcībpolitikas veidošanu," saka Plešs.
ANO norāda, ka globālā rīcība joprojām nav pietiekama, lai īstenotu Parīzes nolīguma mērķus. Tādēļ kā viens no galvenajiem COP26 mērķiem ir ambiciozāka rīcība globālo rīcību klimata pārmaiņu ierobežošanā, kā arī veicināt visu valstu apņemšanos sasniegt klimatneitralitāti līdz 2050.gadam.
Latvija atbalsta klimata pārmaiņu ierobežošanu un ir to ambiciozo valstu vidū, kas virzību uz klimatneitralitāti* un klimatnoturību ir noteikusi kā vienu no stratēģiskajām prioritātēm nākamajiem gadiem.
Kā uzsver ministrijā, pēdējās desmitgadēs arī Latvijā konstatētas visstraujākās klimatisko parametru izmaiņas instrumentālo meteoroloģisko novērojumu vēsturē. Sagaidāms, ka 21.gadsimtā temperatūra palielināsies vēl straujāk nekā iepriekš paredzēts. Tas ietekmēs gan sabiedrību kopumā, gan arī dažādas nozares un tautsaimniecības sektorus.
Tādēļ, lai novērstu neatgriezeniskas un bīstamas izmaiņas, valstis ir apņēmušās ierobežot klimata pārmaiņas, kā arī tām pielāgoties. Ir noteikti saistoši mērķi, atbilstoši Eiropas Savienības tiesību aktiem un Parīzes nolīgumam. 2015.gadā, Parīzes nolīgumā valstis apņēmās ierobežot globālās temperatūras kāpumu vismaz divu grādu robežās,cenšoties to ierobežot 1,5 grādu robežās, lai apturētu planētas tālāku uzkaršanu.
COP 26 ir sadalīta tematiskās dienās aptverot finanšu, enerģētikas, jaunatnes un sabiedrības iesaisti, dabas, transporta un citu tēmu pārrunāšanu. Konferencē piedalās 197 valstis, kas ir ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām līgumslēdzējas puses.
