Vitenbergs: Radikālas reformas Eiropas enerģijas tirgū šobrīd nav nepieciešamas

© Kaspars Krafts / F64

Pašreizējais elektrības un gāzes cenu kāpums ir īstermiņa krīze, kuras dēļ nevajadzētu veikt radikālas izmaiņas elektroenerģijas tirgū. Tā uzskata virkne Ziemeļu un Rietumeiropas valstu, kā arī Latvija un Igaunija.Turpretī Spānijas un Francijas valdība uzskata, ka ir nepieciešamas steidzamas sistēmas reformas. Tas ir galvenais secinājums pēc otrdien Luksemburgā notikušās Eiropas Savienības valstu enerģētikas ministru sanāksmes, ziņo Latvijas Televīzijas Ziņu dienests.

“Ir daudzu gadu garumā ir ieviests veids, kā tiek aprēķinātas elektrības cenas Eiropas Savienībā, un šādas īstermiņa krīzes dēļ, kas būs īpaši smaga sezona, veikt kaut kādas radikālas izmaiņas, manuprāt, nav īstais brīdis,” spriež Vitenbergs.

“Es domāju, ka šis brīdis ir izgaismojis tās vājās vietas, kas katrai valstij ir atsevišķi, tos mājasdarbus, ko neesam izdarījuši, lai maksimāli pārvarētu šos smagos apstākļus. Domāju, ka vajadzētu fokusēties uz īstermiņa ieteikumiem, ko Eiropas Komisija ir izvirzījusi.”

Īstermiņa risinājumu cenu lēcienam var sniegt tikai dalībvalstis, nevis Eiropas Savienība. Tāda ir gan Eiropas Komisijas, gan vairākuma Eiropas valstu pārliecība. Tādēļ jau oktobra sākumā Komisija nāca klajā ar rīku sarakstu, ko valstis var likt lietā, lai palīdzētu saviem iedzīvotājiem un uzņēmumiem pārvarēt šo ziemu.

Komisija ir pārliecināta, ka cenu lēciens ir īstermiņa un jau pavasarī situācija atkal uzlabosies. Tādēļ runa pārsvarā ir par dažādiem pabalstiem mazturīgiem iedzīvotājiem un atsevišķu nodokļu samazināšanu uz dažiem mēnešiem.

Tāpat arī tiek runāts par iespēju ļaut iedzīvotājiem uz laiku atlikt maksājumus, nebaidoties, ka viņiem tiks atslēgta elektrība vai gāze. Ir zināms, ka 19 ES valstis no 27 jau šādus atbalsta pasākumus ir ieviesušas vai gatavojas to darīt.

Tāpat ir arī diskusijas par to, vai nevajadzētu mainīt ES Emisiju tirdzniecības sistēmu. Daži politiķi uzskata, ka atsevišķu tirgotāju spekulācijas arī ietekmē gala patērētāju cenas.

"Spānija uzskata, ka ir jābūt kopējai Eiropas atbildei, jo tā ir globāla problēma, ekstraordināra situācija, kas ietekmē visu mūsu valstu ekonomiku," vēsta Spānijas enerģētikas viceministre Sāra Ogesena-Munjosa.

"Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar rīkiem, ko valstis var izmantot uzreiz, un arī ar vidējā termiņa risinājumiem. Mēs uzskatām, ka ar to ir krietni par maz, jo situācija patiešām ir ārkārtēja. Tādēļ ir jābūt daudz ambiciozākiem pasākumiem, ko var likt lietā tūlīt un tagad.”

Gan Pireneju pussalai, gan Baltijas valstīm ir aktuāls jautājums par elektroenerģijas starpsavienojumiem, jo šobrīd to ir par maz. Savienojumu esamība varētu palīdzēt izlīdzināt cenas.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais