Reirs norāda uz nozarēm, kurās strādājošajiem nākamgad būs algas pieaugums
Atalgojuma pieaugums nākamā gada budžetā paredzēts veselības, izglītības, iekšlietu nozarē, kultūras nozarē un sociālās aprūpes nozarēs strādājošajiem, šodien Saeimas debatēs par 2022.gada budžeta pauda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).
"Par spīti augstas nenoteiktības apstākļiem, pandēmijai, kas ilgst jau otro gadu, un hibrīdkaram pie Latvijas austrumu robežas un informatīvajā telpā, Latvijas valdība ir strādājusi mobilizēti un vienoti pie 2022.gada budžeta," sacīja finanšu ministrs.
Politiķis atzīmēja, ka valdība ir vienojusies paredzēt papildus 700 miljonus eiro veselībai, izglītībai, iekšlietām, kultūrai un citu nozīmīgu nozares pasākumu finansēšanai. Atalgojuma palielināšanai veselības, izglītības, iekšlietu nozarē strādājošajiem, arī kultūras nozarē strādājošajiem piešķirti 80 miljoni eiro un atalgojuma palielināšanai sociālajiem darbiniekiem, aprūpētājiem, pirmsskolas pedagogiem un kultūras darbiniekiem 15 miljoni eiro, norādīja Reirs.
Politiķis vērsa uzmanību, ka būtisks finansējums paredzēts veselības aprūpes pakalpojumiem, no kuriem aprūpes pakalpojumiem novirzīti 55 miljoni eiro apjomā. Papildu finansējums paredzēts onkoloģijai kompensējamo zāļu iegādei, iekārtām un aprīkojumam, paliatīvās aprūpes nodrošināšanai, ierīcēm insulīna patstāvīgai ievadīšanai bērniem un citām prioritātēm, atzīmēja finanšu ministrs.
Ministrs norādīja, ka investīcijās atbalstīti 270 miljoni eiro, tāpat papildus 57 miljoni eiro iezīmēti ceļu remontiem, turpinot teritoriālās reformas nepieciešamo infrastruktūras sakārtošanu. Politiķis arī vērsa uzmanību, ka valsts garantēs pašvaldībām plānotos ieņēmumus 100% apmērā.
Reirs norādīja, ka sagatavotais budžeta projekts nodrošina finansiālu stabilitāti un ka tas ļaus nosargāt iedzīvotāju drošību un vajadzības gadījumā izturēt arī nākamās krīzes, atzīmēja ministrs.
"Budžets ir uz attīstību vērsts, atbildīgs un sabalansēts starp nozarēm. Ir atvēlēti līdzekļi gan rūpēm par iedzīvotāju veselību un labklājību, gan arī nauda valsts attīstībai un investīcijām. Šis budžets ir koncentrēts uz trim izaugsmes virzieniem: valsts pakalpojumu pieejamība, valsts konkurētspējas paaugstināšana un nacionālās identitātes stiprināšana," atzīmēja politiķis.
"Budžetā risinātas daudzas citas akūtas un hroniskas vajadzības izglītības, veselības, iekšlietu un citās jomās, kā, piemēram, rezidentu apmācības jautājuma sakārtošana," pauda ministrs.
Politiķis atzīmēja, ka neraugoties uz Covid-19 pandēmijas ietekmi un tās izaicinājumiem, Latvija ir saglabājusi stabilu pozīciju kredītreitingu A grupā, kas nodrošina iespēju Latvijai saņemt aizņēmumus ar zemu, tuvu nullei procentu likmi.
Vienlaikus ir jāatceras, ka pārmērīgi un nepamatoti tēriņi var ilgtermiņā nelabvēlīgi valsts finansiālo situāciju un labklājību, tādēļ nekādā gadījumā nav pieļaujama valsts kārtējo izdevumu finansēšana uz parāda rēķina, akcentēja Reirs.