Lai stimulētu krievvalodīgos vakcinēties, Kariņš apgalvo, ka būtu attaisnojami izdarīt atkāpi valodas prasībās

© Romāns Kokšarovs / F64

Lai veicinātu krievvalodīgo iedzīvotāju vakcināciju pret Covid-19, tiek ieteikts veikt atkāpi valodas prasībās ārkārtējās situācijas laikā, kas nepieciešams, lai šos iedzīvotājus varētu uzrunāt ar personalizētu vēstuļu palīdzību, valdības sēdē sacīja Nacionālā veselības dienesta Vakcinācijas projekta nodaļas vadītāja Eva Juhņēviča.

"Šobrīd, atbilstoši likumdošanai, mēs neesam tiesīgi personalizēt un bez pieprasījuma cilvēkiem novirzīt materiālus, kas nav valsts valodā. Mēs varam ražot bukletus un plakātus, kurus cilvēki apskata vai paņem paši, bet ne doties pie viņiem ar informāciju, kas ir viņu dzimtajā valodā," skaidroja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Šajā sakarā valdības sēdē izcēlās plašas diskusijas, satiksmes ministram Tālim Linkaitim (JKP), tieslietu ministram Jānim Bordānam (JKP) un kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) argumentējot pret šo ieceri.

"Nebūsim naivi, mēs redzam, ka zemākais vakcinācijas procents ir visā Austrumeiropā, tostarp Latvijā, un arvien, vai ar šādu soli mēs panāksim būtiskas šīs sabiedrības daļas domāšanas izmaiņas? Es būtu skeptisks," pauda kultūras ministrs.

Savukārt Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) ieskatā, izdarīt šo atkāpi, šobrīd "būtu attaisnots iemesls".

"Mans ierosinājums ir, ka visi līdzekļi ir jālieto," šajā sakarā pauda premjers, vienlaikus kritizējot Vakcinācijas projekta nodaļu par nepietiekamu vakcināciju stimulējošo pasākumu rašanu, piebilstot, ka tas ir "drusku traki, ka mums ir kabineta sēdē jāizdomā, ko vēl viņi [Vakcinācijas projekta nodaļa] varētu darīt".

Jau ziņots, ka Ministru kabinetā jau vienreiz tika skatīta līdzīga iecere nodrošināt vakcinācijas avīzi arī krievu valodā. Taču arī toreiz Ministru kabinetā šāda iniciatīva neguva pilnu atbalstu.

Latvijā

Šī Saeima jau divreiz noraidījusi priekšlikumus par iespēju piemērot naudas sodu līdz desmit eiro par ātruma pārsniegšanu līdz desmit kilometriem stundā. Novembra vidū Ceļu satiksmes drošības padomē Satiksmes ministrija pauda apņēmību atkārtoti virzīt priekšlikumus, lai panāktu nulles toleranci pret ātruma pārkāpšanu – līdzīgi kā tas ir gan Igaunijā, gan daudzās citās Eiropas Savienības dalībvalstīs, kur šobrīd bojāgājušo uz ceļiem ir daudz mazāk nekā Latvijā, ziņo LTV raidījums “de facto”. Saeimas deputāti gan ir gatavi ātri un neminstinoties izlemt, ka uz auto numurzīmēm jābūt ģerbonim, taču tā nenotiek, ja vajadzīgi nepopulāri lēmumi, kas var pasargāt ceļu satiksmes dalībnieku dzīvības.

Svarīgākais