Saeimas komisija izskatīs 2022.gada budžeta projektu

 
©f64.lv, Romāns Kokšarovs

Šodien plkst.9 Parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā sāks izskatīt 2022.gada budžeta projektu un to pavadošo likumprojektu paketi.

Sēdē piedalīties uzaicināti arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) un Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvis.

Parlamenta komisijas sēdes paredzētas arī plkst.13 un 14.30. Tajās piedalīties uzaicināti pārstāvji no Satversmes tiesas, Augstākās tiesas, Tieslietu padomes, Ģenerālprokuratūras, Tiesībsarga biroja, Valsts kontroles, Datu valsts inspekcijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes un Finanšu ministrijas.

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju, Saeima ir pārgājusi uz darbu attālināti, un arī budžeta izskatīšana notiks tiešsaistē.

Kā aģentūrai LETA piektdien apstiprināja "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas komunikāciju vadītāja Liene Ančupāne, Budžeta komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP) ir inficējies ar Covid-19, tomēr tas viņam netraucēšot vadīt gaidāmo Budžeta komisijas sēdi. Viņa teica, ka sēde notiks attālināti un parlamentārietis to vadīs no savām mājām, atrodoties pašizolācijā.

Vaicāta par Bondara veselības stāvokli, Ančupāne pirms pāris dienām teica, ka politiķis jūtās labi un nekādu īpašu slimības izpausmju uz to brīdi viņam nav bijis. Lūgta komentēt, kurš vadīs Budžeta komisijas sēdi, ja tomēr parlamentārieša veselības stāvoklis pa brīvdienām pasliktināsies, frakcijas pārstāve teica, ka nepieciešamības gadījumā sēdi vadīs komisijas priekšsēdētāja biedre Iveta Benhena-Bēkena (JV).

Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2022.gadam", kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,66 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022.gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,62 miljardu eiro jeb 4,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Salīdzinājumā ar 2021.gada plānu likumprojektā par valsts budžetu 2022.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 1,078 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 1,642 miljardu eiro apmērā.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2022.gadā prognozēti 7,47 miljardi eiro un izdevumi plānoti 9,263 miljardu eiro apmērā (bruto).

Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2021.gada plānu, ir 1,417 miljardi eiro jeb 18,1%. Izdevumu palielinājums 1,006 miljardu eiro apmērā paredzēts izdevumiem valsts pamatfunkciju finansēšanai. Savukārt ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai paredzēts finansējuma palielinājums 410,9 miljonu eiro apmērā.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 3,438 miljardu eiro un 3,387 miljardu eiro apmērā (bruto). Valsts speciālā budžeta izdevumu palielinājums pret 2021.gada plānu ir 214,5 miljoni eiro jeb par 6,8%.

2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, plānots turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Attiecīgajām izmaiņām 2022.gadā plānoti 93,8 miljoni eiro, paredzot, ka maksimālais diferencētais neapliekamais minimums, kā arī pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra būs 350 eiro, bet no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī.