Eglītis: Prasību vakcinēties juridiski drošāk būtu nostiprināt likumā, tomēr ne vienmēr tas iespējams

© Ģirts Ozoliņš / F64

Prasību iedzīvotājiem vakcinēties juridiski drošāk būtu nostiprināt Darba likumā vai Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, tomēr ne vienmēr tas ir iespējams, šodien pēc koalīcijas veidojošo partiju sadarbības sanāksmes teica labklājības ministrs Gatis Eglītis (JKP).

Lūgts komentēt Darba inspekcijas pausto, ka šobrīd nav likumiskas bāzes privātajā sektorā atlaist nevakcinētus darbiniekus, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) norādīja, ka valdība, izvērtējot šo pienākumu no juridiskā aspekta, jau vasarā vienojās, ka visdrošāk šādu prasību būtu noteikt ar likuma grozījumiem, tomēr izrādījies, ka tobrīd tas nebija iespējams.

Šobrīd minēto prasību nosaka Ministru kabineta noteikumi un rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, skaidroja premjers. Viņš pieminēja Labklājības ministrijas (LM) sagatavotās vadlīnijas darba devējiem, kurās sīki aprakstīts šis darba tiesisko attiecību jautājums.

Kariņš uzsvēra, ka valdība dara un darīs visu, lai cilvēki vakcinētos, piebilstot, ka pienākums vakcinēties ir arī privātajā sektorā strādājošajiem, sekojot darba devēja norādēm.

"Valstij jāpārvar šī krīze un vienīgais veids, kā to izdarīt ir caur veiksmīgu un plašu vakcinācijas programmu," norādīja premjers.

Arī Eglītis skaidroja, ka LM sagatavotajās vadlīnijās ir sīki aprakstīts, kas ir un nav iespējams, izejot no konkrētajiem Ministru kabineta grozījumiem. Viņš atgādināja, ka juridiski drošāk šādu prasību būtu nostiprināt likumos, tomēr ne vienmēr tas bijis iespējams.

"Jāsaprot, ka valdība sūta ļoti skaidru signālu gan tiem, kas strādā sabiedriskajā sektorā, gan privātajā sektorā. Mēs nopietni uzturam šo nepieciešamību vakcinēties," teica labklājības ministrs, atgādinot, ka patreiz pieejami tādi instrumenti kā atstādināšana un dīkstāve bez algas saņemšanas. Viņaprāt, šie instrumenti ir ļoti nopietni un vienai daļai sāpīgi.

Kā ziņots, augusta sākumā Saeima konceptuāli atbalstīja Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma grozījumu projektu, kas paredzēja noteikt, ka pēc 1.oktobra darba devējam būtu tiesības atlaist darbiniekus, kas nebūs ieguvuši Covid-19 drošības sertifikātu, kas apliecina vai nu vakcinēšanās vai izslimošanas faktu. Tomēr pēc ilgstošām diskusijām un asas kritikas likumprojekta tālāka izskatīšana tika apturēta.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no LM publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norādīja LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Latvijā

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa amatpersonas meklē bezvēsts prombūtnē esošo 1953.gadā dzimušo Elenu Fedorovu, kura vakar, 19.septembrī ap pulksten 12.00 izgāja no savas dzīvesvietas Liepājā, Siļķu ielā un līdz šim brīdim viņas atrašanās vieta nav zināma.

Svarīgākais