Triju ministriju administratīvie vadītāji – valsts sekretāri – joprojām ir personas, kuras savulaik bija pietuvinātas vai šos amatus ieguva ar tolaik pie varas esošās Tautas partijas (TP) svētību.
Ministri apgalvo, ka neplāno valsts sekretārus aizrotēt uz kādiem citiem amatiem un vietā nelikšot partijām izdevīgos cilvēkus.
"Mums vienreiz būtu jābeidz iezīmēt ierēdņi politiskās krāsās, vismaz līdz tam brīdim, kamēr viņi nav pierādījuši pretējo. Tas, ka kāds ir ilgstoši bijis augsts ierēdnis ministrijā, kuru pārvalda kāda politiskā partija, drīzāk ir šo politiķu problēma nekā ierēdņu," ir pārliecināta kultūras ministre Sarmīte Ēlerte (Vienotība).
Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevics (TP) ir viens no diviem esošajiem valsts sekretāriem, kuriem politiskā piederība kādai partijai netiek slēpta. M. Gruškevics vēl pērn, kad viņš draudēja ar pamatīgu atalgojuma samazināšanu skolotājiem, izpelnījās pamatīgas ministres Tatjanas Koķes (ZZS) dusmas, taču amatu nezaudēja. Tolaik politikas kuluāros izskanēja iespēja M. Gruškevica rotācijai uz kādu Iekšlietu ministrijas pārziņā esošu iestādi, taču tagad iekšlietu ministre Linda Mūrniece (Vienotība) sarunā ar Neatkarīgo noliedz šo informāciju, jo "visi vadošie amati ir aizņemti, un nav plānots mainīt vai ieviest kādus citus amatus". Savukārt esošais izglītības ministrs Rolands Broks (ZZS) stāsta, ka viņš neplānojot atstādināt M. Gruškevicu, jo viņa darba stils apmierina. To apstiprina arī Saeimas Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kas atklāj, ka savulaik tiešām nesaskaņu dēļ tika apspriesta iespējamar M. Gruškevica rotācija.
"R. Broks ļoti labi viņu pazina jau iepriekš [kopš 2007. gada ministrs bija parlamentārais sekretārs]. Stājoties amatā, viņi izrunājās un guva pārliecību, ka būs profesionalitāte, nevis politiskās intereses. Tā ir ministra izvēle, ar ko strādāt, un viņi vienojās, ka abi ir gatavi strādāt. Ja atbilde ir – profesionalitāte pirmajā vietā, tad nav jēgas speciāli mainīt cilvēku tikai partijas krāsas dēļ. Laiks rādīs, kā tālāk būs, jo iepriekš ne reizi vien šis jautājums ir aktualizēts," atceras A. Brigmanis.
Arī Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski (TP), kas šajā amatā nokļuva 2008. gadā, kad ministra portfelis piederēja Atim Slakterim (TP), nav plānots aizrotēt, jo viņš esot veiksmīgi pielāgojies un sastrādājies ar iepriekšējo finanšu ministru Einaru Repši (Vienotība). Pirms tam viņš bija Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, kā arī ieņēma virkni citu vadošu amatu valsts pārvaldē.
Pēc 10. Saeimas vēlēšanām kuluāros tika apspriesta iespēja M. Bičevski nomainīt ar Vienotībai lojālāku personu un viņu aizrotēt uz citu ministriju, taču finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) un M. Bičevskis ir pārrunājuši šo situāciju un vienojušies par viņa turpmāku darbību FM.
Savukārt Kultūras ministrijas administratīvā atbildība ir Solvitas Zvidriņas pārziņā, kura amatā nokļuva jau Helēnas Demakovas (TP) ministrēšanas laikā. Šogad S. Zvidriņa atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā un pie Kultūras ministrijas vadīšanas atgriezīsies nākamā gada sākumā. Kultūras ministre S. Ēlerte valsts sekretāri raksturo kā kompetentu un neplāno viņu nomainīt.