Saeimas vēlēšanās varēs balsot ar eID karti

Grozījumi izstrādāti, lai nodrošinātu personai tiesības piedalīties Saeimas vēlēšanās, ja tās rīcībā vienīgais personu apliecinošais dokuments ir personas apliecība jeb eID karte.

Komisijas sagatavotajā likuma izmaiņu anotācijā teikts, ka šobrīd spēkā esošā vēlētāju reģistrācijas kārtība Saeimas vēlēšanās paredz tiesības vēlētājam izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni, par dalību vēlēšanās izdarot atzīmi vēlētāja pasē. Tas nozīmē, ka persona nevar piedalīties Saeimas vēlēšanās, ja tās rīcībā vienīgais personu apliecinošais dokuments ir eID karte.

Ievērojot minēto, faktiski eID karte pilngadīgam Latvijas pilsonim valsts teritorijā nesniedz visas tās pašas iespējas, kas ir pieejamas ar pasi, tādējādi ierobežojot personas tiesību īstenošanu, uzskata grozījumu autori.

2014.gadā un 2018.gadā apliecības turētājam, kura rīcībā nav derīgas pases un eID karte ir vienīgais personu apliecinošais dokuments, bija atļauts piedalīties Saeimas vēlēšanās, un vēlētāju tiesību īstenošana tika realizēta ar īpaši izgatavotu vēlētāja apliecību. Tomēr šādam pagaidu risinājumam tika konstatēti vairāki trūkumi, kas liedza personai pilnvērtīgi izmantot eID karti un varēja rosināt personu nolemt nepiedalīties Saeimas vēlēšanās.

Saskaņā ar Iedzīvotāju reģistra datiem šādu personu skaits 13.Saeimas vēlēšanās bija vairāk nekā 62 000. Atbilstoši grozījumiem Personu apliecinošu dokumentu likumā eID karte ir noteikta kā obligāts personu apliecinošs dokuments no 2023.gada 1.janvāra. Līdz ar to prognozētais personu skaits, kuru rīcībā ir tikai eID karte, 14.Saeimas vēlēšanās varētu sasniegt aptuveni 200 000.

Lai nodrošinātu to, ka eID karte un pase ir vienlīdzīgi dokumenti jebkuru ar vēlēšanu tiesību izmantošanu saistīto jautājumu īstenošanā un persona varētu pilnvērtīgi izmantot eID karti kā vienīgo personu apliecinošo dokumentu, ir nepieciešams veikt grozījumus normatīvajos aktos.

Pieņemtās izmaiņas paredz, ka eID karšu izmantošana Saeimas vēlēšanās tiek īstenota, ieviešot elektronisku tiešsaistes vēlētāju reģistru un to, ka pārbaudes procedūrā vēlēšanu iecirknī atzīme par personas dalību vēlēšanās tiek izdarīta nevis personas pasē, bet tiešsaistes režīmā vēlētāju reģistrā.

Līdz ar to faktiski tiekot saglabāta līdzšinējā vēlēšanu kārtība - personām tiek saglabāta iespēja brīvi izvēlēties vēlēšanu iecirkni vēlēšanu dienā, turklāt tiekot novērsts pastāvošais eID kartes lietošanas ierobežojums, paredzēta atteikšanās no līdzšinējās pasu spiedogu lietošanas un nodrošināta iespēja balsot ar jebkuru derīgu personu apliecinošu dokumentu.

Paredzēts, ka ārvalstīs vēlēšanu iecirkņos, kuri izvietoti Latvijas diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās, vēlētāju reģistrācija un datu ielasīšana no personu apliecinoša dokumenta notiktu līdzīgi kā Latvijas teritorijā - ar centralizēti piegādātu un konfigurētu viedierīci.

Saskaņā ar valsts drošības iestāžu norādījumiem, plānots, ka vēlēšanu iecirkņos, kas izvietoti ārpus pārstāvniecību telpām, vēlētāju reģistrēšanai tiešsaistē tiek izmantotas vēlēšanu iecirkņu komisiju rīcībā esošas, ar attiecīgu drošības prasībām atbilstošu programmatūru aprīkotas, privātās viedierīces un to rīcībā esošas SIM kartes. Šāda kārtība esot piemērojama arī gadījumos, ja Latvijas teritorijā un diplomātiskajās un konsulārajās pārstāvniecībās nepieciešams nodrošināt papildus viedierīces.

Vienlaikus tehniskais risinājums ļaušot vēlētāju tiešsaistes reģistrēšanai izmantot arī datoru, ja vēlēšanu iecirknī viedierīces kādu iemeslu dēļ nebūtu pieejamas.

Tāpat parlaments šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Vēlētāju reģistra likumā, lai ieviestu elektronisko tiešsaistes Vēlētāju reģistru un nodrošinātu personas apliecības jeb eID kartes izmantošanu Saeimas vēlēšanās.

Tas nozīmē, ka turpmāk tiešsaistes vēlētāju reģistrs tiks izmantots Saeimas vēlēšanās, Eiropas Parlamenta vēlēšanās un pašvaldības domes vēlēšanās.