Valdībai pārmet tuvredzību un melus

Šodien valdība lems par nākamā gada valsts budžetu, kurā plānots ietaupīt 290,66 miljonus latu.

Konsolidācijas pasākumi paredz vairākas sāpīgas novitātes, tostarp, PVN likmes un iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstināšanu, nekustamā īpašuma nodokļa dubultošanu un arī pašvaldību budžetu apgriešanu, tāpēc politiskajā vidē visas šīs ieceres jau guvušas asi kritisku vērtējumu.

Pārmet grāmatvežu pieeju

Sašutumu par valdības piedāvātajiem pasākumiem paudis Rīgas domes priekšsēdētājs, Saskaņas centra (SC) līderis Nils Ušakovs, kurš uzsver – valdības tuvredzības dēļ Rīgas budžets samazināsies par 7,7 miljoniem latu, kas pilsētai liegšot īstenot gan vairākus būtiskus būvniecības un rekonstrukcijas projektus, gan palielinās sociālo spriedzi. Tikmēr kādreizējais Rīgas vicemērs Sergejs Dolgopolovs (SC) sarunā ar Neatkarīgo valdības ieceri atņemt naudu pašvaldībām sauc par "grāmatvežu pieeju". "Izskatās, ka galvenais ir labi atskaitīties valūtas fonda priekšā, apliecinot, ka Latvijas budžetā visi plusi sakrīt ar mīnusiem. Taču valdība aizmirst, ka tieši pašvaldības ir tās, uz kuru pleciem gulstas vislielākais sociālais slogs. Ja bezdarbnieku pabalsts ātri vien beidzas, tad pašvaldībām trūkumā nonākušie ir jāuztur ilgstoši, turklāt laikā, kad sociālās problēmas tikai aug augumā," akcentē politiķis.

Saskata banku lobiju

Savukārt kādreizējais finanšu ministrs tēvzemietis Roberts Zīle, kas ir ne vien Eiroparlamenta deputāts, bet arī ekonomikas zinātņu doktors, uzskata, ka lielākā kļūda, kuru grasās pieļaut valdība, ir PVN likmes paaugstināšana. "Valdība neizdarīja visu iespējamo, bet izvēlējās vieglāko un nebūt ne pareizāko ceļu. Paaugstināt PVN valstī, kuras ekonomika tik tikko sākusi atveseļoties, ir ļoti riskanti. Skeptiski vērtēju arī iedzīvotāju ienākumu nodokļa kāpumu, jo tas, visticamāk, paaugstinās ēnu ekonomikas apmērus," klāsta politiķis. "Tāpat mani apbēdina tas, ka valdība pat nemēģina iekasēt papildu nodokļus no banku sektora, kā tas notiek daudzviet Eiropā. Acīmredzot Latvijā ir ļoti spēcīgs banku lobijs," turpina eksperts. "Manuprāt, nepareizs lēmums ir arī apgrozīt pensiju fondu līdzekļus ārpus Latvijas. Šī nauda strādā ārpus valsts, lai gan būtu varējusi sildīt mūsu pašu ekonomiku." R. Zīle arī akcentē, ka, veidojot 2011. gada budžetu, valdība nesniedz sabiedrībai skaidru signālu par tālāko ekonomikas virzību. Lēmumi esot tik haotiski, ka no tiem nevarot prognozēt neko, kas valstī notiks tuvākajos trijos četros gados.

Pārmet solījumu nepildīšanu

Tikmēr Par labu Latviju Saeimas frakcijas vadītājs, kādreizējais reģionālās attīstības ministrs Edgars Zalāns vislielākos pārmetumus valdībai velta saistībā ar 12,5 miljonu samazinājumu veselības nozarē, jo pirms vēlēšanām stingri esot solīts šo jomu saudzēt. Tāpat E. Zalāns atgādina, ka pirms vēlēšanām Valdis Dombrovskis esot solījis budžetā trūkstošos līdzekļus iegūt galvenokārt uz valsts tēriņu samazinājuma rēķina, taču tagad izrādoties, ka divas trešdaļas no nepieciešamās naudas tiks iekasētas no augstākiem nodokļiem un tikai viena trešdaļa – no tēriņu optimizēšanas.

E. Zalāns arī asi kritizē ieceri samazināt pašvaldību ienākumus, kas daļai reģionu varētu nozīmēt gan problēmas ar jau paņemtajiem kredītiem, gan atteikšanos no jauniem "Eiropas projektiem".

Tiesa, neraugoties uz daudzajām iebildēm, opozīcija prognozē, ka Saeimā 2011. gada budžets tiks pieņemts ļoti ātri. Pirmkārt, koalīcijai ir stabils vairākums, kuru opozīcijas retorika, visticamāk, nespēs sašūpot, turklāt iecerētās nodokļu izmaiņas prasa, lai šīs novitātes sāktu reāli darboties jau nākamā gada 1. janvārī. Plānots, ka parlaments budžetu sāks skatīt 12. decembrī.