Valdība kompromisu meklēs nodokļu izmaiņās
Koalīcijas partiju ministriem šodien valdībā jāvienojas, vai papildu 53 miljonu latu samazinājumu nākamā gada budžetā veikt uz sociālā budžeta rēķina, kas tiek apšaubīts, ja vēlreiz nesamazina pensijas, vai meklēt papildu ienākumus budžetā, palielinot nodokļus un ieviešot jaunus.
Otrdienas vakarā valdība konceptuāli vienojās, ka par to diskutēs, un līdz šim rītam attiecīgi priekšlikumi bija jāiesniedz Finanšu un Ekonomikas ministrijām. Jau tas ir kompromiss, jo ZZS, kuras pārziņā ir labklājības sfēra, šodien pēcpusdienā plānojusi doties pie premjera Valda Dombrovska (JL) ar savu sarkano līniju sarakstu. Labklājības budžeta samazinājums par 40 miljoniem prasīto 90 vietā ir viens no nosacījumiem, par kura ievērošanu ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis otrdien Neatkarīgajai teica: "Ja JL to neizdara, mums nav izvēles – mēs par šo budžetu nevaram balsot." Prognozējams, ka ZZS tomēr paliks V. Dombrovska balsts šajā koalīcijā, kur pretrunīgus signālus raida cits lielais partneris – Tautas partija.
Ir panākta politiskā vienošanās, ka Valsts kasē tiks atrasti aptuveni 50 miljoni latu, lai jau oktobra vidū 70% apjomā sāktu izmaksāt ES tiešos maksājumus lauksaimniekiem, apstiprināja V. Dombrovskis. Tam, ka maksājumus var pasteidzināt, lai tie pie krīzes skartajiem lauksaimniekiem nonāktu jau šoruden, nevis nākamā gada pavasarī, kā ierasts, septembra pirmajā pusē piekrita Eiropas Komisija, bet nebija skaidrs, vai Latvija tam atradīs resursus. Ierastā kārtība ir, ka šo naudu izmaksā nacionālā valsts, bet tikai pēc tam to kompensē ES. Premjers skaidro, ka tas par 50 miljoniem atvieglos 2010. gada budžeta izdevumu daļu, kas ir pozitīvs fiskālais efekts.
Ja valdības ministri trešdienas rītā kārtējā slēgtajā ārkārtas sēdē nespēs vienoties par FM un EM priekšlikumiem nodokļu ieņēmumu palielināšanai, par to, ieskaitot mājokļa nodokļa ieviešanu, būs atsevišķi jālemj koalīcijas partiju līderiem, teica V. Dombrovskis. Otrdien pēc valdības ārkārtas sēdes premjers bija gatavs minēt tikai divus iespējamos nodokļa ieņēmumus, kur meklēt naudu budžetā, – mājokļa nodokli un 1,5% nekustamā īpašuma nodokļa likmes atjaunošanu lauksaimniecībā izmantojamai zemei pašreizējā 1% vietā. Pēdējais provizoriski budžetā papildus varētu dot 14 miljonus latu.
To, ka koalīcijai būs jāatgriežas pie diskusijas par dzīvojamās platības aplikšanu ar nodokli, otrdien Neatkarīgajai prognozēja premjera partijas Jaunais laiks līdere Solvita Āboltiņa. "Koalīcijas partneriem jāvar pateikt ne tikai to, ko mēs nedarīsim, bet arī – ko mēs darīsim," komentējot ZZS un TP vienotību, ka 500 miljonu samazinājums nav iespējams, teica S. Āboltiņa. To, ka "500 miljoni nav reāli", kā to norāda arī neatkarīgi eksperti, principā atbalstot arī JL. Tāda ir arī premjera V. Dombrovska pozīcija, kamēr JL finanšu ministrs Einars Repše paliek pie sava atsevišķā viedokļa, ka samazinājums jāveic par 500 miljoniem. To atsevišķām amatpersonām no valdības aprindām pirmdien pirmajās sarunās bija uzsvēruši arī SVF un EK misijas pārstāvji. Premjers otrdienas vakarā neslēpa, ka aiz slēgtām durvīm valdības ministri no koalīcijas partijām jautājuši, kura pozīcija – V. Dombrovska par 275 miljonu samazinājumu vai E. Repšes par 500 miljoniem – tiks patiesībā aizstāvēta sarunās ar aizdevējiem. Finanšu ministrs respektējot pozīciju par 275 miljoniem, ko akceptējusi valdība, apgalvoja V. Dombrovskis, bet E. Repše pie žurnālistiem neiznāca.