Lai gan sociālo partneru vēstījums valdībai bija visai strikts – nē nodokļu paaugstinājumam, gan valdību veidojošo partiju koalīcija, gan valdība, kuras sēde ilga divdesmit minūtes, pieņēma lēmumu paaugstināt virkni nodokļu, tostarp sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi, kas jau vairākus gadus nav aiztikta, un vairākkārt norādīts, ka tās paaugstināšana absolūti nav pieņemama.
Aizvadītā nedēļa apliecina, ka sociālie partneri ir skata pēc, jo pieņemts, ka jābūt vismaz kaut kādam sociālajam dialogam, lemjot par visai sabiedrībai svarīgām izmaiņām nodokļu politikā. Sociālie partneri tika iepazīstināti ar plānotajiem pasākumiem un izskatījās visai pārsteigti, uzzinot, ka sociālā nodokļa paaugstināšana ir pavisam reāla. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) priekšsēdētājs Pēteris Krīgers atzina, ka budžeta konsolidācijas procesā ir daudzas pozīcijas, kuras ar arodbiedrībām netika apspriestas, un tās sociālie partneri ieraudzījuši tikai sestdien. Gan arodbiedrību, gan darba devēju nepatiku raisa, viņuprāt, nepieņemamā budžeta plānošana – netiek paredzētas nekādas nopietnas strukturālās reformas, lai taupītu valsts budžeta līdzekļus, bet tā vietā viss slogs tiekot uzlikts cilvēkiem, paaugstinot nodokļus. Arī Latvijas Industriālo nozaru arodbiedrību vadītāja Rita Pfeifere skaļi kritizēja valdības plānus: "Mums stāsta, ka viss būs labāk, bet paaugstina nodokļus. Mums saka: iedzīvotāju ienākuma nodoklis būs par procentu mazāks, bet par visu pārējo taču arī maksās cilvēki – PVN medikamentiem, elektrībai.
No arodbiedrību līderu sacītā izriet, ka plašas demonstrācijas arodbiedrības nerīkos, tomēr aicinās cilvēkus paust viedokli par nodokļu izmaiņām pie Saeimas.
Sestdien, kad pirms valdības ārkārtas sēdes ieliktā valdību veidojošo partiju koalīcijas sēde ievilkās – tā sākās pusdienlaikā, bet beidzās pēc septiņiem –, bija skaidrs, ka valdības ārkārtas sēdei praktiski nebūs vairs nozīmes, jo galvenie punkti uz i būs salikti jau partiju vadītāju tikšanās ilgajās stundās. Tā arī notika, jo valdības sēde ilga vien 20 minūtes. Septiņu stundu ilgo spriešanu par jautājumiem, kuri pašos pamatos jau bija zināmi jau pirms koalīcijas sēdes, premjerministrs pēcāk nosauca par "detalizētu rēķināšanu", tā atbildot uz jautājumu, kas tieši bijis galvenais diskusiju objekts šajās sarunās. Visticamāk, tie bija aprēķini par iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporcionālo sadali starp valsti un pašvaldībām – panākta vienošanās, ka pašvaldību budžetiem tiks novirzīti 82 procenti no ienākuma nodokļa, bet valsts budžetā paliks 18 procenti.
Vienošanās par budžeta konsolidācijas pasākumiem nākamajā gadā paredz, ka nākamgad iedzīvotāju ienākuma nodoklis tiks pazemināts par vienu procentu – no 26% tagad līdz 25%, savukārt sociālās apdrošināšanas iemaksu likme paaugstināta par diviem procentiem – no 33,09 līdz 35,09. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) atzina, ka divu procentu palielinājums būs uz darba ņēmēju daļas pieauguma rēķina, proti, pašlaik darba ņēmējs maksā deviņus procentus, nākamgad maksās 11. Tajā pašā laikā premjers pieļāva, ka šīs izmaiņas attiecībā uz darbaspēku pēc kāda laika varētu tikt pārskatītas. Gan premjers, gan finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) apgalvoja, ka plānotās izmaiņas nepasliktināšot iedzīvotāju ar ienākumiem līdz 500 latiem situāciju; šādus aprēķinus eksperti vairākkārt rādīja arī sociālajiem partneriem, kuru uzticību gan neguva.
Finanšu ministrijas svētdien publiskotais 2011. gada valsts kopbudžeta konsolidācijas pasākumu saraksts liecina, ka kopbudžeta konsolidācijas summa ir 290,67 miljoni latu, savukārt 44,9 miljoni latu ir izmaiņas fondēto pensiju shēmā.
***
Valdības plāni
- Pacelt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi no 21% uz 22%
- Atcelt samazināto PVN likmi elektroenerģijai – bija 10%, būs 22%
- Paaugstināt samazināto PVN likmi medikamentiem, siltumenerģijai, laikrakstiem u.c. no 10% uz 12%
- Palielināt sociālo iemaksu likmi – no 33,09% uz 35,09%
- Samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi no 26% uz 25%
- Palielināt neapliekamo minimumu no 35 līdz 45 latiem
- Palielināt atvieglojumu par apgādībā esošajiem no 65 līdz 70 latiem
- Palielināt minimālo algu no 180 līdz 200 latiem